• Avasta
    • Ēdiens
    • Ģimene
    • Sports
    • Kultūra
    • Daba
    • Apmācība
    • Blogs
  • Planeeri
    • Naktsmītnes
    • Tūrisma informācija
    • Kopiena
    • Krustojums
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
Populaarsed otsingud:
Näita kõiki tulemusi
  • Vēsture un kultūra
  • Māksla un dizains
  • Pieminekļi

Karla Ernsta fon Bēra piemineklis

Lossi tn 15b, Tartu linn, Tartu maakond, 51003

Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.

Lahtiolekuajad

Aastaringselt

Ööpäevaringselt

Lingid

Vaata lisaks

  • Pieminekļi

Igaunijas Mātes piemineklis

Piemineklis novērtē Igaunijas sievieti kā māti, un izsaka pateicību par mūsu nācijas izdzīvošanu. Igaunijas Mātes pieminekļa idejas autors un izveidošanas organizators ir Hans Sissas (1933-2012) - cilvēks ar zelta rokām, kas ir pierakstījis Igaunijas deportēto iedzīvotāju atmiņas, kā arī ir vairāku atceres grāmatu autors. Piemineklis ir izgatavots no akmens, kas ir ievests no Udmurtijas. Tas ir 3,6 metrus augsts un sver aptuveni 6 tonnas. Dizaina mākslinieki / skulptori ir Ilme un Riho Kuld, bet no akmens to ir izkaluši skulptori-akmens griezēji Margus Kurvits un Kristjans Kittus.

  • Pieminekļi

Tautību piemineklis

Tautību piemineklis ir vecākais Tartu piemineklis. Universitātes galvenās ēkas celtniecības laikā kādreizējās Mārjas baznīcas atrašanās vietā, zem baznīcas grīdas un pie baznīcas sienas kādreiz izveidotajā kapsētā tika atrasti te apglabāto kauli. 1806. gadā tie tika pārapbedīti Tomeorgas Vaļņa grāvja malā un šajā vietā 1811. gadā tika uzstādīts pēc J.V. Krauzes zīmējumiem veidots neliels, četrstūra formas Tautību piemineklis, kas atgādina Mazāzijas (Likijas) kapa pieminekli. 1985. gada 20. septembrī pie pieminekļa tika apbedīti arī Universitātes galvenās ēkas pagrabos tās pašas vasaras arheoloģisko izrakumu laikā atrastie cilvēku kauli.

  • Pieminekļi

Eduarda Tubina monuments

Teātra Vanemuise nogāzē stāv viena no visu laiku atzītākajiem igauņu simfoniskās mūzikas komponistiem – Eduarda Tubina skulptūra (autori A. Vahtrapū, V. Valks; skaņu instalācijas veidojis Luī Dandrels). Atnāciet un apskatiet, kā pazīstamais igauņu komponists un diriģents vada iedomāto orķestri, un noklausieties skaņu instalācijas ar E. Tubina daiļrades paraugiem.

  • Pieminekļi

Hugo Trefnera piemineklis

Hugo Trefners (1845–1912) bija igauņu kultūras darbinieks un Hugo Trefnera ģimnāzijas dibinātājs. Viņā vārdā nosauktā Tartu ģimnāzija joprojām darbojas (padomju laikā tā bija Tartu 1. vidusskola). Uz ģimnāzijas sienas (Rüütli iela) ir apskatāms arī pirmā skolas direktora Trefnera bareljefs. Trefnera skola tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas elitārajām skolām.Piemineklis, kas celts par godu Hugo Trefneram, atrodas Emajegi upes krastā, Ilejegi (Ülejõgi) parka rietumu daļā, bijušās Hugo Trefnera privātskolas atrašanās vietā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Mati Karmins un arhitekts Tīts Trummals. Piemineklis tika atklāts 1997. gada 25. maijā.Hugo Trefnera kapa vieta ir Tartu, Uus-Jaani kapos.

  • Pieminekļi

Pētera Pelda piemineklis

Igaunijas Republikas pirmajam izglītības ministram un tautas universitātes izveidotājam, pirmajam pedagoģijas profesoram Pēteram Zigfrīdam Nikolausam Peldam (1878–1930) veltītais piemineklis tika atklāts 2008. gada 1. decembrī.Pieminekļa, kas atrodas uz Policijas laukuma, autori ir skulptore Ekke Veli un arhitekts Ains Rēpsons.Tartu Universitātē kopš 2008. gada tiek organizētas studentu zinātniskās konferences ar nosaukumu "Pētera Pelda diena", kā arī tajā pašā dienā universitāte izsniedz arī viņa vārdā nosaukto stipendiju.

  • Pieminekļi

Kristjana Jāka Petersona piemineklis

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.

  • Pieminekļi

Barklaja de Tolli piemineklis

Princis Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija krievu karavadonis un ģenerālis. Barklajs de Tolli (krieviskais vārds: Mihails Bogdanovičs Barklajs de Tolli) bija cēlies no Baltijas muižnieku dzimtas. Ar savu talantu un drošsirdību Barklajs de Tolli kā krievu karavadonis izcēlās vairākās cīņās, par ko ir saņēmis 14 augstākās pakāpes ordeņus. Barklajam de Tolli ir piešķirts I pakāpes Georga krusts, grāfa tituls, ģenerālfeldmaršala pakāpe, kā arī firsta tituls. Piemineklis ir izveidots 1849. gadā. Autori V. Demuts-Maļinovskis un A. Ščedrins. Barklajs de Tolli ir apbedīts ģimenes kapenēs Jegevestē.

  • Pieminekļi

Juri Lotmana piemineklis

Ilglaicīgais Tartu Universitātes profesors bija viens no spožākajiem 20. gadsimta Tartu zinātniekiem. Lotmans nodarbojās ar krievu literatūras un kultūras vēstures izpēti un vispārējo kultūras likumsakarību pētīšanu. Viņš lika pamatus kultūras semiotikai un bija Tartu-Maskavas semiotikas skolas radītājs. Pasaulslavenajam literatūras zinātniekam un semiotikas speciālistam par godu no caurulēm, ūdens un gaismas kopspēles izveidotais piemineklis tika atklāts 06.10.2007. No piecām 15 metru garām dzelzs caurulēm veidotās skulptūras ideja aizgūta no Lotmana pašportreta. Skulptūras autors Mati Karmins, arhitekts Andress Lunge.

  • Privacy Policy

"*" indicates required fields

This field is for validation purposes and should be left unchanged.
Es pilnvaroju tirdzniecību