Igaunijas Mātes piemineklis

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.

Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).

1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Valgas kā mazpilsētas dzīvē par izšķirošo kļuva 1886. gads, kad tika apstiprināts Pleskavas–Rīgas dzelzceļa būvniecības plāns ar atzarojumu no Valgas uz Tartu.1998. gadā Valgas dzelzceļa stacijas tuvumā uzstādītā tvaika lokomotīve – piemineklis atzīmē Pleskavas–Valgas–Rīgas dzelzceļa savienojuma 110. gadadienu. Lokomotīve SU 251-98 ir uzbūvēta 1949. gadā Sormovas kuģu rūpnīcā. Noderīgi zināt *Lokomotīve sver 87 tonnas, un katla produktivitāte ir 12 tonnas tvaika stundā. * Rīgas–Pleskavas dzelzceļa oficiālā atvēršana notika 1889. gada 22. jūlijā Pleskavā.

Par godu Brīvības cīņās kritušajiem 200 Reuges iedzīvotājiem, 1926. gadā pēc mācītāja Valtera Viksi iniciatīvas Reuges baznīcas tuvumā tika uzstādīts mākslinieka Voldemar Melliku izveidots piemineklis. Pieminekļa priekšpusē bija akmenī iekalts teksts: "1918-1920 Gods kritušajiem! Pateicīgā Reuges draudze." 1945. gadā boļševiki pieminekli iznīcināja, bet pieminekļa tuvumā tika uzstādīta bronzas karavīra statuja un tās stūrakmeņi tika ierakti zemē. Vietējais mākslinieks Aksels Ollmanns naktī izraka bronzas karavīru un apglabāja to savas saimniecības pagalmā. 1988. gadā tas tika izrakts. 1998. gada 30. oktobrī notika atjaunotā pieminekļa atklāšana. Pieminekli restaurēja "Ars Monumentaal".

Petseru apriņķa Brīvības pieminekļa laukumā Verskā atrodas piemineklis Petseru apriņķa Neatkarības karā kritušajiem. Tēlnieka Romana Hāvamegi (Roman Haavamägi) iecerēto pieminekli Petseri pilsētas sirdī bija paredzēts uzstādīt 1940. gada vasarā, taču, sākoties padomju okupācijai, projekts tika pārtraukts. Tikai 80 gadus vēlāk, 2020. gada 20. jūlijā, Setomā tika atklāts atjaunotais piemineklis. Karavīra skulptūru, balstoties uz fotogrāfijām, ir modelējusi un granītā iemūžinājusi tēlniece Tīu Kirsipū (Tiiu Kirsipuu).Ar Petseru apriņķa Brīvības pieminekli tiek iemūžināta gandrīz 350 igauņu karavīru piemiņa, kas krita vēsturiskajā Neatkarības karā Petseru apriņķī, kā arī uzsvērta Tartu miera līguma nozīme setiem.

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde.