Petseru apriņķa Brīvības piemineklis

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde.

1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.

F. R. Fēlmaņa piemineklis – uz pelēka vietējā granīta uzstādīta Fēlmaņa bronzas statuja – tika atklāts Tartu Doma kalnā, Vecā anatomikuma priekšā, 1930. gada 18. maijā. Frīdrihs Roberts Fēlmanis (1798.–1850.) bija viens no igauņu nacionālās literatūras izveidotājiem, ārsts un demokrāts. Mācījies Rakveres apriņķa skolā, Tartu ģimnāzijā un Tartu Universitātes medicīnas fakultātē. Kopš 1824. gada Fēlmanis strādāja Tartu par ārstu. Viņš darbojās Vecajā anatomikumā. Viņš bija igauņu valodas lektors universitātē un lasīja farmakoloģijas un receptūras kursu.

Hugo Trefners (1845–1912) bija igauņu kultūras darbinieks un Hugo Trefnera ģimnāzijas dibinātājs. Viņā vārdā nosauktā Tartu ģimnāzija joprojām darbojas (padomju laikā tā bija Tartu 1. vidusskola). Uz ģimnāzijas sienas (Rüütli iela) ir apskatāms arī pirmā skolas direktora Trefnera bareljefs. Trefnera skola tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas elitārajām skolām.Piemineklis, kas celts par godu Hugo Trefneram, atrodas Emajegi upes krastā, Ilejegi (Ülejõgi) parka rietumu daļā, bijušās Hugo Trefnera privātskolas atrašanās vietā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Mati Karmins un arhitekts Tīts Trummals. Piemineklis tika atklāts 1997. gada 25. maijā.Hugo Trefnera kapa vieta ir Tartu, Uus-Jaani kapos.

Leģendārā Igaunijas valstsvīra un rakstnieka Jāna Tenissona piemineklis tika uzcelts 1999. gadā. Tā autori ir Mati Karmins un Tīts Trummals. Jāns Tenissons bija leģendārs valstsvīrs un rakstnieks, kas 1919.-1920. gadā ieņēma premjerministra posteni, 1927.-1928. g. un 1933. - valsts prezidenta posteni, 1896.-1930. bija izdevuma "Postimees" īpašnieks un 1896.-1935. g. - "Postimees" galvenais redaktors. 1939. g. Tenissonam tika piešķirts Tallinas goda pilsoņa statuss.

Pie Jegevas pilsētas robežas, Pībe šosejas malā ir uzstādīta Sala kolonna. Tieši Jegevas pilsētā 1940. gadā ticis fiksēts Igaunijas aukstuma rekords -43,5°C . Uz kolonnas atzīmēts vēl viens temperatūras rādītājs - 2003. gadā fiksētais aukstuma rekords -37,6°C, kas tāpat ticis fiksēts Jegevas pilsētā.

Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).

Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.