Juri Lotmana piemineklis

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde.

Frīdriha Reinholda Kreicvalda (Friedrich Reinhold Kreutzwald)(1803-1882) piemineklis tika radīts 1952. gadā. Tā autori ir skulptori Johanness Hirvs (Johannes Hirv) un Martins Sakss (Martin Saks), kā arī arhitekti Heiki Karro, Ants Melliks (Ants Mellik) un Marts Ports (Mart Port).

Kaleva dēls (Kalevipoeg) ir igauņu nacionālais eposs par Kaleva dēla piedzīvojumiem. 1950. gadā okupācijas vara demontēja šajā pat vietā novietoto Amandusa Adamsona (Amandus Adamson) "Kaleva dēlu" - piemiņas zīmi Brīvības cīņās kritušajiem. 1952. gadā šajā vietā tika uzstādīts piemineklis dziesmu tēvam Kreicvaldam (Kreutzwald). 1988. gadā aizsākās disputs par Kaleva dēla skulptūras atjaunošanu, taču patiesus apgriezienus šis projekts ieguva tikai 2002. gadā pēc izstādes "Kaleva dēls skulptūrā". Skulptors Ekke Veli (Ekke Väli) pēc fotogrāfijām atjaunoja statujas modeli, šai procesā viņu konsultēja pieredzējušais skulptors Endels Tanilo (Endel Taniloo).

Piemineklis novērtē Igaunijas sievieti kā māti, un izsaka pateicību par mūsu nācijas izdzīvošanu. Igaunijas Mātes pieminekļa idejas autors un izveidošanas organizators ir Hans Sissas (1933-2012) - cilvēks ar zelta rokām, kas ir pierakstījis Igaunijas deportēto iedzīvotāju atmiņas, kā arī ir vairāku atceres grāmatu autors. Piemineklis ir izgatavots no akmens, kas ir ievests no Udmurtijas. Tas ir 3,6 metrus augsts un sver aptuveni 6 tonnas. Dizaina mākslinieki / skulptori ir Ilme un Riho Kuld, bet no akmens to ir izkaluši skulptori-akmens griezēji Margus Kurvits un Kristjans Kittus.

1562. gadā Walk (tagadējais Valgas vecais nosaukums) kopā ar pārējo Livoniju tika nodots Polijai ar Livonijas kara pamiera līgumu. Valgas pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs parakstīja 1584. gada 11. jūnijā, balstoties uz savu kolonizācijas politiku. Karalis uzskatīja, ka Livonijā katoliskajiem jaunienācējiem (zemniekiem, amatniekiem, tirgotājiem) būtu jāpiešķir zeme kā privātīpašums un tādējādi stiprināt katolicismu Livonijā.Tādēļ Valgas Centrālās ielas alejā ir Stefana Batorija piemiņas zīme, kas tika izveidota 2002. gadā Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību kopdarbā.

Petseru apriņķa Brīvības pieminekļa laukumā Verskā atrodas piemineklis Petseru apriņķa Neatkarības karā kritušajiem. Tēlnieka Romana Hāvamegi (Roman Haavamägi) iecerēto pieminekli Petseri pilsētas sirdī bija paredzēts uzstādīt 1940. gada vasarā, taču, sākoties padomju okupācijai, projekts tika pārtraukts. Tikai 80 gadus vēlāk, 2020. gada 20. jūlijā, Setomā tika atklāts atjaunotais piemineklis. Karavīra skulptūru, balstoties uz fotogrāfijām, ir modelējusi un granītā iemūžinājusi tēlniece Tīu Kirsipū (Tiiu Kirsipuu).Ar Petseru apriņķa Brīvības pieminekli tiek iemūžināta gandrīz 350 igauņu karavīru piemiņa, kas krita vēsturiskajā Neatkarības karā Petseru apriņķī, kā arī uzsvērta Tartu miera līguma nozīme setiem.

Igaunijas Republikas pirmajam izglītības ministram un tautas universitātes izveidotājam, pirmajam pedagoģijas profesoram Pēteram Zigfrīdam Nikolausam Peldam (1878–1930) veltītais piemineklis tika atklāts 2008. gada 1. decembrī.Pieminekļa, kas atrodas uz Policijas laukuma, autori ir skulptore Ekke Veli un arhitekts Ains Rēpsons.Tartu Universitātē kopš 2008. gada tiek organizētas studentu zinātniskās konferences ar nosaukumu "Pētera Pelda diena", kā arī tajā pašā dienā universitāte izsniedz arī viņa vārdā nosaukto stipendiju.

Princis Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija krievu karavadonis un ģenerālis. Barklajs de Tolli (krieviskais vārds: Mihails Bogdanovičs Barklajs de Tolli) bija cēlies no Baltijas muižnieku dzimtas. Ar savu talantu un drošsirdību Barklajs de Tolli kā krievu karavadonis izcēlās vairākās cīņās, par ko ir saņēmis 14 augstākās pakāpes ordeņus. Barklajam de Tolli ir piešķirts I pakāpes Georga krusts, grāfa tituls, ģenerālfeldmaršala pakāpe, kā arī firsta tituls. Piemineklis ir izveidots 1849. gadā. Autori V. Demuts-Maļinovskis un A. Ščedrins. Barklajs de Tolli ir apbedīts ģimenes kapenēs Jegevestē.