Kaleva dēls (Kalevipoeg) – Brīvības cīņu piemineklis

F. R. Fēlmaņa piemineklis – uz pelēka vietējā granīta uzstādīta Fēlmaņa bronzas statuja – tika atklāts Tartu Doma kalnā, Vecā anatomikuma priekšā, 1930. gada 18. maijā. Frīdrihs Roberts Fēlmanis (1798.–1850.) bija viens no igauņu nacionālās literatūras izveidotājiem, ārsts un demokrāts. Mācījies Rakveres apriņķa skolā, Tartu ģimnāzijā un Tartu Universitātes medicīnas fakultātē. Kopš 1824. gada Fēlmanis strādāja Tartu par ārstu. Viņš darbojās Vecajā anatomikumā. Viņš bija igauņu valodas lektors universitātē un lasīja farmakoloģijas un receptūras kursu.

Kapsētā ir apbedīti Igaunija Brīvības cīņās kritušie kareivji.Brīvības cīņas sākās 1918. gada novembrī, kad Padomju Krievijas iebruka Igaunijā, un noslēdzās 1920. gada 2. februārī ar Tartu miera līguma parakstīšanu.Padomju okupācijas gados piemineklis tika iznīcināts. 1987. gadā Brīvo un neatkarīgo jauniešu kolonna Nr. 1 uzsāka Brīvības cīņās kritušo kapavietu sakopšanu, bet 1988. gada 23. jūnijā tika no jauna atklāts iznīcinātais piemineklis. 2002. gadā Veru pašvaldība uzsāka apbedījumu vietas rekonstrukciju. Jauniešu kolonnas uzstādītais piemineklis tika nojaukts. Jaunajā piemineklī tika izmantota jauniešu kolonnas izgatavotā pieminekļa plāksne un krusts.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

1990. gada 1. maijā Lūnjā tika atzīmēta valsts saimniecības 70. gadadiena. Tā kā zirgu audzēšana un jāšanas sports tradicionāli ir saistīts ar Lūnjas pagasta dzīvi, un muižas sirdī arī tagad tiek turēti zirgi, tad par godu šai gadadienai Lūnjā tika uzstādīts piemineklis lauksaimnieka labākajam palīgam vēsturē - zirgam. Bronzas zirga skulptūras autors ir Endels Tanilo. 2017. gada 20. jūnija naktī nezināmi mākslinieki skulptūru pārkrāsoja lillā krāsā. Pēc tautas nostāstiem zirgs no dusmām palika lillā, jo administratīvās reformas gaitā izskanēja iespēja, ka piespiedu kārtā Lūnjas pagasts tiks apvienots ar Tartu. Pagasts spēja saglabāt savu neatkarību.

Teātra Vanemuise nogāzē stāv viena no visu laiku atzītākajiem igauņu simfoniskās mūzikas komponistiem – Eduarda Tubina skulptūra (autori A. Vahtrapū, V. Valks; skaņu instalācijas veidojis Luī Dandrels). Atnāciet un apskatiet, kā pazīstamais igauņu komponists un diriģents vada iedomāto orķestri, un noklausieties skaņu instalācijas ar E. Tubina daiļrades paraugiem.

Hugo Trefners (1845–1912) bija igauņu kultūras darbinieks un Hugo Trefnera ģimnāzijas dibinātājs. Viņā vārdā nosauktā Tartu ģimnāzija joprojām darbojas (padomju laikā tā bija Tartu 1. vidusskola). Uz ģimnāzijas sienas (Rüütli iela) ir apskatāms arī pirmā skolas direktora Trefnera bareljefs. Trefnera skola tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas elitārajām skolām.Piemineklis, kas celts par godu Hugo Trefneram, atrodas Emajegi upes krastā, Ilejegi (Ülejõgi) parka rietumu daļā, bijušās Hugo Trefnera privātskolas atrašanās vietā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Mati Karmins un arhitekts Tīts Trummals. Piemineklis tika atklāts 1997. gada 25. maijā.Hugo Trefnera kapa vieta ir Tartu, Uus-Jaani kapos.

1919. gada 31. janvārī Paju muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām Brīvības cīņu kaujām. Plecu pie pleca ar igauņiem Igaunijas neatkarību aizstāvēja arī Somijas brīvprātīgo Ziemeļu Dēlu pulks. Šajā kaujā nāvīgu ievainojumu guva leģendārākais Brīvības cīņu vadītājs - leitnants Juliuss Kuperjanovs. Par notikušo kauju atgādina granīta piemineklis, kas uzstādīts uz trīs pakāpienu veidā izveidotas zemes piramīdas, kas no jauna tika atklāts kaujas 75. gadadienā - 30.01.1994. Vērtīgi zināt: * pieminekli atklāja Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri; * kaujā kritušo Ziemeļu Dēlu piemiņas plāksne ir uzstādīta uz Valgas Jāņa baznīcas sienas.

Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde.