Brīvības cīņās kritušo kapi un piemineklis Veru kapsētā

Princis Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761-1818) bija krievu karavadonis un ģenerālis. Barklajs de Tolli (krieviskais vārds: Mihails Bogdanovičs Barklajs de Tolli) bija cēlies no Baltijas muižnieku dzimtas. Ar savu talantu un drošsirdību Barklajs de Tolli kā krievu karavadonis izcēlās vairākās cīņās, par ko ir saņēmis 14 augstākās pakāpes ordeņus. Barklajam de Tolli ir piešķirts I pakāpes Georga krusts, grāfa tituls, ģenerālfeldmaršala pakāpe, kā arī firsta tituls. Piemineklis ir izveidots 1849. gadā. Autori V. Demuts-Maļinovskis un A. Ščedrins. Barklajs de Tolli ir apbedīts ģimenes kapenēs Jegevestē.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Rudzupuķe (arī Lauzta Rudzupuķe) ir monuments komunisma upuriem, kas izveidots 1990. gadā. Autors ir P. Sārs.Granīta laukakmeņu augšpusē ir novietota lauzta rudzupuķe (Igaunijas nacionālais zieds). Laukuma pelēkajā akmens parketā vijās melnas svītras jeb dzelzceļa sliedes, kas simbolizē izsūtīšanu uz Sibīriju. No rudzupuķu lapiņām kā asaras plūst ūdens lāses. Ar brīvības cīnītāju apvienības Memento palīdzību piemineklis tika uzstādīts uz Riia un Pepleri ielas stūra. Vēlāk tas tika atkal atklāts adresē Pepleri 27. Monuments atrodas blakus pelēkai mājai. Padomju laikā šeit atradās VDK apcietinājuma centrs, kur aizsākās daudzu igauņu ceļš uz Sibīriju.

Igaunijas Republikas pirmajam izglītības ministram un tautas universitātes izveidotājam, pirmajam pedagoģijas profesoram Pēteram Zigfrīdam Nikolausam Peldam (1878–1930) veltītais piemineklis tika atklāts 2008. gada 1. decembrī.Pieminekļa, kas atrodas uz Policijas laukuma, autori ir skulptore Ekke Veli un arhitekts Ains Rēpsons.Tartu Universitātē kopš 2008. gada tiek organizētas studentu zinātniskās konferences ar nosaukumu "Pētera Pelda diena", kā arī tajā pašā dienā universitāte izsniedz arī viņa vārdā nosaukto stipendiju.

A monument to those, who fell in the War of Independence, was opened in Misso on 26 May 1935, and the activities of the 1st cavalry regiment in the battles of the War of Independence were immortalised. The monument was demolished in 1945.The reconstructed monument was reopened on 27 August 1989. The granite pillar placed on a base of quarry-stones is 2.5 m tall. Its main side has the symbol of the cavalry unit along with the text “Here, the 1st cavalry regiment fought in the War of Independence on 19 April 1919”. In front of the monument, there are six granite plates with the names of those that fell.A monument to World War II is erected only a few steps from the Monument to the War of Independence.

Frīdriha Reinholda Kreicvalda (Friedrich Reinhold Kreutzwald)(1803-1882) piemineklis tika radīts 1952. gadā. Tā autori ir skulptori Johanness Hirvs (Johannes Hirv) un Martins Sakss (Martin Saks), kā arī arhitekti Heiki Karro, Ants Melliks (Ants Mellik) un Marts Ports (Mart Port).

Hugo Trefners (1845–1912) bija igauņu kultūras darbinieks un Hugo Trefnera ģimnāzijas dibinātājs. Viņā vārdā nosauktā Tartu ģimnāzija joprojām darbojas (padomju laikā tā bija Tartu 1. vidusskola). Uz ģimnāzijas sienas (Rüütli iela) ir apskatāms arī pirmā skolas direktora Trefnera bareljefs. Trefnera skola tiek uzskatīta par vienu no Igaunijas elitārajām skolām.Piemineklis, kas celts par godu Hugo Trefneram, atrodas Emajegi upes krastā, Ilejegi (Ülejõgi) parka rietumu daļā, bijušās Hugo Trefnera privātskolas atrašanās vietā. Pieminekļa autori ir tēlnieks Mati Karmins un arhitekts Tīts Trummals. Piemineklis tika atklāts 1997. gada 25. maijā.Hugo Trefnera kapa vieta ir Tartu, Uus-Jaani kapos.

Piemineklis atrodas Veru pilsētā Seminari laukumā, un ir veltīts tiem Veru iedzīvotājiem, kas gāja bojā 1994. gada 28. septembra vētrainajā naktī prāmja "Estonia" katastrofā. Piemineklis tika uzcelts 1996. gadā (skulptors M. Karmins).