Piemineklis Staļinisma upuriem “Rudzupuķe”

1919. gada 31. janvārī Paju muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām Brīvības cīņu kaujām. Plecu pie pleca ar igauņiem Igaunijas neatkarību aizstāvēja arī Somijas brīvprātīgo Ziemeļu Dēlu pulks. Šajā kaujā nāvīgu ievainojumu guva leģendārākais Brīvības cīņu vadītājs - leitnants Juliuss Kuperjanovs. Par notikušo kauju atgādina granīta piemineklis, kas uzstādīts uz trīs pakāpienu veidā izveidotas zemes piramīdas, kas no jauna tika atklāts kaujas 75. gadadienā - 30.01.1994. Vērtīgi zināt: * pieminekli atklāja Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri; * kaujā kritušo Ziemeļu Dēlu piemiņas plāksne ir uzstādīta uz Valgas Jāņa baznīcas sienas.

1990. gada 1. maijā Lūnjā tika atzīmēta valsts saimniecības 70. gadadiena. Tā kā zirgu audzēšana un jāšanas sports tradicionāli ir saistīts ar Lūnjas pagasta dzīvi, un muižas sirdī arī tagad tiek turēti zirgi, tad par godu šai gadadienai Lūnjā tika uzstādīts piemineklis lauksaimnieka labākajam palīgam vēsturē - zirgam. Bronzas zirga skulptūras autors ir Endels Tanilo. 2017. gada 20. jūnija naktī nezināmi mākslinieki skulptūru pārkrāsoja lillā krāsā. Pēc tautas nostāstiem zirgs no dusmām palika lillā, jo administratīvās reformas gaitā izskanēja iespēja, ka piespiedu kārtā Lūnjas pagasts tiks apvienots ar Tartu. Pagasts spēja saglabāt savu neatkarību.

Pie Jegevas pilsētas robežas, Pībe šosejas malā ir uzstādīta Sala kolonna. Tieši Jegevas pilsētā 1940. gadā ticis fiksēts Igaunijas aukstuma rekords -43,5°C . Uz kolonnas atzīmēts vēl viens temperatūras rādītājs - 2003. gadā fiksētais aukstuma rekords -37,6°C, kas tāpat ticis fiksēts Jegevas pilsētā.

Par godu Brīvības cīņās kritušajiem 200 Reuges iedzīvotājiem, 1926. gadā pēc mācītāja Valtera Viksi iniciatīvas Reuges baznīcas tuvumā tika uzstādīts mākslinieka Voldemar Melliku izveidots piemineklis. Pieminekļa priekšpusē bija akmenī iekalts teksts: "1918-1920 Gods kritušajiem! Pateicīgā Reuges draudze." 1945. gadā boļševiki pieminekli iznīcināja, bet pieminekļa tuvumā tika uzstādīta bronzas karavīra statuja un tās stūrakmeņi tika ierakti zemē. Vietējais mākslinieks Aksels Ollmanns naktī izraka bronzas karavīru un apglabāja to savas saimniecības pagalmā. 1988. gadā tas tika izrakts. 1998. gada 30. oktobrī notika atjaunotā pieminekļa atklāšana. Pieminekli restaurēja "Ars Monumentaal".

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.

Pieminekli par godu savam ilglaicīgajam profesoram K. Morgenšternam uzstādījusi Tartu Universitāte.Johans Karls Simons Morgenšterns (1770-1852) bija vācu izcelsmes pasniedzējs, kas laikā no 1802.-1836. gadam bija Tartu Universitātes elokvences un klasiskās filoloģijas, estētikas, literatūras un mākslas vēstures profesors. Viņš izveidoja Tartu Universitātes bibliotēku un bija arī tās pirmais direktors (1802-39). 1803. gadā izveidoja Tartu Universitātes Mākslas muzeju.

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Tautību piemineklis ir vecākais Tartu piemineklis. Universitātes galvenās ēkas celtniecības laikā kādreizējās Mārjas baznīcas atrašanās vietā, zem baznīcas grīdas un pie baznīcas sienas kādreiz izveidotajā kapsētā tika atrasti te apglabāto kauli. 1806. gadā tie tika pārapbedīti Tomeorgas Vaļņa grāvja malā un šajā vietā 1811. gadā tika uzstādīts pēc J.V. Krauzes zīmējumiem veidots neliels, četrstūra formas Tautību piemineklis, kas atgādina Mazāzijas (Likijas) kapa pieminekli. 1985. gada 20. septembrī pie pieminekļa tika apbedīti arī Universitātes galvenās ēkas pagrabos tās pašas vasaras arheoloģisko izrakumu laikā atrastie cilvēku kauli.