Veru Katarīnas luterāņu baznīcas izbūvei Krievijas cariene Katarīna II dāvināja 28 000 sudraba rubļu. Baznīcas iesvētīšana notika 1793. gada 24. jūlijā, un tai tika dots Katarīnas vārds. Tiek uzskatīts, ka šo ar baroka iezīmēm piesātinātā agrā klasicisma stilā celto baznīcu, kuru grezno lieli arkveida logi, projektējis Rīgas arhitekts Kristofers Haberlands. 1879. gada kapitālā remonta laikā baznīca tika pie jauna kupola, un tornī tika uzstādīts zvans. Baznīcā atrodas arī brāļu Krīsu 1913. gadā būvētās ērģeles. Katarīnas baznīcu iespējams apmeklēt svētdienās, dievkalpojuma laikā.
Vastselīnas vecajā kapsētā jeb vācu kapsētā atrodas Vastselīnas kapela, kas tautas valodā tiek dēvēta arī par Liphardu kapu kapelu. Tā tika uzcelta vienā gadā ar pašreizējo Vastselīnas baznīcu (1772). Liphardu dzimtas rīcībā, kas bija viena no Livonijas bagātākajām dižciltīgajām ģimenēm, bija visa Vastselīnas draudze no Misso līdz Orava, un viņu dzimta valdīja Vastselīnā septiņas ģenerācijas. Papildus Vastselīnai, šīs ģimenes locekļiem piederēja vairākas muižas, tostarp arī Raadi muiža. Vastselīnas muižas kapela ir viena no spilgtākajām agrīnā klasicisma lauku kapelām. Vērojama tikai no ārpuses.
Palamuses baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku baznīcām Tartu ziemeļu daļā. Baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1234. gadā. Kā cietokšņa baznīca tā cilvēkiem karu laikā piedāvāja aizsardzību pret iebrucējiem. Apkārt baznīcai ir apbedījumu vieta, no kuras ir saglabājušies tikai 2 kapakmeņi. Unikālās koka skulptūras, kas atrodas uz altāra un kanceles, ir datētas ar 1696. gadu. Ēkas austrumu siena ārpusē ir attīrīta no apmetuma, un tur redzama glezna. Baznīcā katru svētdienu pulksten 11:00 notiek dievkalpojumi. Šeit notiek arī skaisti koncerti, un dažreiz ir iespējams noskatīties izrādes.
1997. gadā tika uzcelta Karulas baznīca, kas tika pārbūvēta no vecas muižas graudu klēts. Baznīcu padara īpašu 2001. gadā Igaunijas mākslinieces Doloresas Hofmanes izveidotā vitrāža "Svētais Vakarēdiens", kurā uz Karulas apkaimes ainavas fona kā apustuļi attēloti vietējie iedzīvotāji. Karulas baznīcas durvis apmeklētājiem ir atvērtas svētdienas dievkalpojumu laikā. Baznīcas apmeklēšanai citā laikā iesakām sazināties ar draudzes pārstāvjiem. Noderīgi zināt: • Padomju laikā ēka tika izmantota par kūti. • Vitrāžu Karulas baznīcai uzdāvināja vācu muižnieku fon Grotu pēcteči
Obinitsas apustuliskās pareizticīgās baznīcas-skolas būvniecība tika uzsākta 1897. gadā, bet iesvētīta tā tika 1904. gadā. Šī Baltijas zemēs unikālā baznīca-skola bija divstāvu koka ēka ar zvanu torni. 1950. gadā baznīcas darbība tika pārtraukta un ēka tika no dota skolas rīcībā. OBINITSAS JAUNĀ BAZNĪCA atrodas Obinitsas-Piusas ceļa malā, blakus kapsētai. 1950. gadā priesteris Vileomons Talomēss uzsāka jaunas baznīcas celtniecību. 1951. gadā baznīcas celtniecībai tika radīti daudzi šķēršļi - to neatbalstīja Veru apriņķa prāvests, taču atbalstīja Igaunijas bīskaps. 1952. gadā baznīca tika iesvētīta Jēzus Augšāmcelšanās vārda godam, to iesvētīja Tallinas bīskaps Romāns.
Ziemas baznīca ir pārbūvēta no vecas baznīcas muižas palīgēkas un ir bijusi izmantota ziemas periodā. Tā ir maza mājīga baznīca, kas tika uzbūvēta, pateicoties somu atbalstam. Baznīca ir iesvētīta 1992.gadā 6.decembrī - Somijas neatkarības pasludināšanas gadadienā. Ziemas baznīcas iesvētītais nosaukums ir Atraitnes un Bāreņa kapela. Tā ir veltīta atraitnēm tādēļ, ka padomju laikos tieši viņas uzturēja baznīcu no saviem mazajiem ienākumiem. Blakus Ziemas baznīcai esošajā mācītājmuižas ēkā svētīts Igaunijas Studentu biedrības zili baltais karogs, kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts karogu.
Apustuliskā Pareizticīgā baznīca (Rannu Pareizticīgā baznīca), kas atrodas Rannu, ir būvēta 1899.-1901. gadā, bet iesvētīta tā tika 1905. gada 5. maijā, lai atzīmētu Jēzus došanos uz Jeruzalemi. Tāpēc baznīca tiek saukta arī par Rannu baznīcu par godu Kunga ieiešanai Jeruzalemē. Pareizticīgās baznīcas darbība tika pārtraukta 1961. gadā, un baznīcas ēka ilgu laiku tika izmantota kā Rannu sovhoza noliktava. Astoņdesmitajos gados Rannu sovhozs nolēma to atlīdzināt un atjaunoja baznīcas ēku. Pateicoties labajai akustikai, baznīca iepriekš tikusi izmantota kā koncertu norises vieta.Šobrīd baznīca dievkalpojumiem netiek izmantota.
Pie Valgas Jāņa baznīcas sienas 1934. gadā tika uzstādīta melnā granīta piemiņas plāksne ar turpat 200 vārdiem Brīvības cīņu Paju kaujā kritušajiem somu brīvprātīgajiem. Virs akmens vairogā attēlota Ziemeļu dēlu pulka zīme - leduslācis. 1940. gadā pēc komunistu pavēles piemiņas plāksne tika sadauzīta ar cērtēm. Paju kaujas 80. gadadienā 1999. gadā piemiņas plāksne tika atjaunota. Noderīgi zināt: * 1934. gadā piemiņas plāksni atklāja valsts vadītājs Konstantīns Petss; * pirmā plāksne tika izgatavota Somijā, otrā - Tartu; * ziedojumus otrās plāksnes izgatavošanai savāca Ilistaro pagasts (Somija) Osi Salo vadībā.