Tartu Doma kalnā esošā katedrāle ir viens no ievērojamākajām un lielākajām viduslaiku būvēm Igaunijā, kā arī viena no retajām divu torņu baznīcām. Katedrāles celtniecība sākās jau 13. gadsimtā, kad Tartu bija nozīmīga bīskapu pilsēta, un būvdarbi un papildinājumi turpinājās līdz 16. gadsimta sākumam. Reformācijas laikā katedrāle palika tukša un laika gaitā pārvērtās drupās. Tomēr tieši šīs spēcīgās sienas un plašie velvju loki līdz pat šodienai ir viens no Vecās Livonijas izcilākajiem ķieģeļu gotikas piemēriem, kas atspoguļo viduslaiku arhitektūras mērogu un meistaru prasmes. Katedrāles ēkā darbojas Tartu Universitātes muzejs, kas iepazīstina ar zinātnes, universitātes izglītības un Tartu akadēmiskā gara veidošanās vēsturi. Ir iespējams apmeklēt katedrāles torņus, no kuriem paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Tartu pilsētu un Emajegi upes ieleju. Blakus torņiem atrodas suvenīru veikals "Toomepood", kur var atrast dāvanas, zinātnes tematikas suvenīrus un universitātes simbolikas piemiņas lietas. Vakaros ēkai maģisku atmosfēru piešķir gaismas instalācija.
Baroka arhitektūra saskaņā ar pseidogotiku (pārbūve: Johans Gotfrīds Mīlhausens). 12 mazi bultveida tornīši simbolizē Kristus 12 apustuļus. Baznīcas muiža kā vēsturisks draudzes centrs, mācītājmājā (būvēts 1817.g.) atrodas muzejs.
Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".
Pirmais vecticībnieku dibinātais lūgšanu nams atrodas Kukitā – tas ticis iesvētīts 1740. gada 14. septembrī. 1812. gada kara laikā vecticībnieki kazaki ziedoja Kukitas lūgšanu namam lukturi. 1833. gadā Kukitas draudzes sarakstā bija 397 vecticībnieki. Tagadējais lūgšanu nams tika uzbūvēts 1948.gadā Otrā pasaules kara laikā bojāgājušā lūgšanu nama vietā.Vecticībniekiem dievkalpojumi notiek katru svētdienu un visos svētkos – Ziemassvētkos, Augšāmcelšanās svētkos un Triju ķēniņu dienā.
Neo ciematā jūs gaida vienīgā lauku baznīca Dienvidigaunijā, kurai ir saglabājušies īsti i viduslaiku mūri un velves (13. gadsimts). Baznīcu grezno koka tornis (1817) un 19. gadsimta pseidogotikas stila interjers. Neo Sv. Laurenta baznīcā atradīsiet Tenisa Grenzšteina altārgleznu "Kristus krustā" (1895), 4 apustuļu koka skulptūras (Jāns Koorts, 1910), divas ērģeles: Walcker (lielas, 1890) un Müllverstedt (mazas, 1903), kā arī ilggadējā draudzes skolotāja un Igaunijas karoga dziesmas vārdu autora Martina Lipa (1854–1923) krūšutēlu.Vasaras mēnešos Neo baznīca piedalās Igaunijas Baznīcu padomes projektā "Ceļinieku baznīcas".Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 11:00.
Lielo un skaisto lūgšanu namu Varnjas ciematā Peipusa ezera krastos dibināja un uzcēla pati draudze. Lielākā daļa no daudzām svētbildēm, kas rotā lūgšanu namu, ir saglabājušās no 20. gadsimta sākuma.Viens apmeklējums grupai ir no 50 eiro. Apmeklējuma laikā vietējā vecticībnieku gida pavadībā saņemsiet interesantu pārskatu par vecticībnieku dzīvi un vēsturi. Apmeklējumam varat rēķināties apmēram ar stundu - apmeklējums un sirsnīgs piedzīvojums ir tā vērts!Noderīga informācija: ir pieņemts, ka lūgšanu namā sievietes ieiet ar galvassegu. Lūgšanu namā lūdzam nefotografēt un nefilmēt.
1997. gadā tika uzcelta Karulas baznīca, kas tika pārbūvēta no vecas muižas graudu klēts. Baznīcu padara īpašu 2001. gadā Igaunijas mākslinieces Doloresas Hofmanes izveidotā vitrāža "Svētais Vakarēdiens", kurā uz Karulas apkaimes ainavas fona kā apustuļi attēloti vietējie iedzīvotāji. Karulas baznīcas durvis apmeklētājiem ir atvērtas svētdienas dievkalpojumu laikā. Baznīcas apmeklēšanai citā laikā iesakām sazināties ar draudzes pārstāvjiem. Noderīgi zināt: • Padomju laikā ēka tika izmantota par kūti. • Vitrāžu Karulas baznīcai uzdāvināja vācu muižnieku fon Grotu pēcteči