Rokdarbu veikals “Puuhabe”

Ceļu muzeja jaunajā mašīnu hallē no 2019. gada jūlija ir apskatāma aizraujoša pastāvīgā ekspozīcija "Mašīnu pārvaldība". Izstādes ideja ir pretrunīgās spēka attiecības starp automašīnām un to vadītājiem. Ekspozīcija sastāv no trim apakšpozīcijām: automašīnu kultūras, satiksmes izglītības un ceļu būves mašīnu ekspozīcijas. Katra daļa atšķirīgā veidā atspoguļo mašīnu pārvaldības nozīmi un potenciālu.Mašīnu halle:1500 m2 izstāžu telpas120 tonnas mašīnuJaunas izglītības programmasAizraujoši pasākumi Halles vidējo daļu, satiksmes izglītības centra daļu, var pārveidot par konferenču un pasākumu zāli ar ietilpību līdz 150 cilvēkiem.

Menistes (Mõniste) brīvdabas muzejā var izmēģināt roku uguns kuršanā, šaušanā ar loku un lingu, kā arī laso mešanā.Te var mācīties gatavot dažādus priekšmetus no kaula un māla, aust zvejas tīklu un audumu, malt graudus un cept akmens laikmeta maizi. Cara laika lauku sētas dzīvojamajā rijā var aplūkot 19. gadsimta ēkas iekārtojumu, darbarīkus, mājsaimniecības piederumus un apģērbu. Savukārt Igaunijas laika lauku sētā ir ierīkota kalēja darbarīku, zirgu iejūgšanas un rokdarbu piederumu, tautastērpu, tautas mūzikas instrumentu u.c. laikmetam raksturīgu priekšmetu ekspozīcija.Tematiskajās dienās vai vēlmes gadījumā piedāvājam arī pašiem izmēģināt dažādus lauku darbus.

Vērienīgais neorenesanses stilā celtais muižas ansamblis ar balto galveno ēku tika uzbūvēts G. J. Manteifeļa laikā 1860. gadā. 1918. gadā Juliuss Kuperjanovs Pūrmani pilī izveidoja partizānu bataljonu.Patlaban pilī darbojas Pūrmani Muižas skola.Pūrmani pils tiek iepazīta arī vasarā notiekošā projekta ietvaros „Aizmirstās muižas”. Piedāvājam iespēju pasūtīt ekskursijas arī kungu mājā, muižas parkā un visā Jegavas apriņķī. Muižā apskatīsim dažādus muižas stāvus, kur redzēsim gan grāfienes buduāru, gan slepenās durvis, kas noved uz torni, gan arī grāfa kabinetu un mantu kambari. Pēc iepriekšēja pasūtījuma piedāvājam nakts ekskursijas un ēdināšanu.

Kaarnakivi akmens Reuges parkā ir uzstādīts par godu rakstnieka Juhana Jaika (Juhan Jaik) 100. dzimšanas gadadienai. Skulptors Tiiu Kirsipuu. Aizraujošu fantāzijas stāstu autors, rakstnieks Juhans Paiks (1899-1948) ir dzimis Sännas ciemā, Veru apgabalā. Rakstnieks prata aizraujoši un saistoši rakstīt savus stāstus un dzejoļus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Igaunijas bērnu literatūras klasika - spoku un dzīvnieku stāsti "Kaarnakivi" aizrauj lasītājus arī mūsdienās.Kaarnakivi akmens, kā daudzi jau to zina, ir viens tāds akmentiņš, kas izpilda visas cilvēka vēlmes tad, ja cilvēks to atrod un māk ar to saprātīgi apieties.

Vehandu (Võhandu) upes ūdens enerģija Lēvaku ciemā ir izmantota jau kopš 1835. gada, kad šeit tika uzbūvētas ūdens dzirnavas. 20. gadsimta sākumā te darbojās graudu dzirnavas, kokzāģētava un vilnas fabrika, kā arī māla darbnīca.Lēvaku hidroelektrostacija tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā. 1947. gadā to atjaunoja Veru apriņķa jaunieši. Pēc pārdesmit gadiem elektrostacija tika slēgta un atjaunoja savu darbību 1993. gadā.Vasaras mēnešos elektrostacijā darbojas muzejs. Te var iepazīties gan ar hidroelektrostacijas, gan ar Lēvaku apkārtnes vēsturi un padomju laika elektrības skaitītājiem.Ekskursiju grupām, kuras vēlas apmeklēt mūs citā laikā, par apmeklējumu ir iespēja iepriekš vienoties pa tālruni.

Runājot par autentiskām igauņu garšām, jāsāk ar rudzu maizi, kas igauņiem nav vien vienkāršs ēdiens, bet gan kas vairāk. Atrodoties tālu prom no mājām, gandrīz katram igaunim viena no pirmajām lietām, pēc kurām rodas ilgas, ir maize. Ēdot maizi, zināmā mērā zūd arī ilgas pēc mājām. Maize, tās cepšana un siltas maizes smarža ir ļoti dziļi saistīta ar igauņu nacionālo izjūtu. Arī maiznīca "Muhu Leib" izauga no plāna mājās cept garšīgu maizi savai ģimenei. Maize, kurai ir lielisks garšas un veselīguma līdzsvars - tāda maize, kuru gribētos nogaršot vēl un vēl.Maiznīcā "Muhu Leib" var iegādāties dažāda veida maizi, citus konditorejas izstrādājumus un aromatizētu sviestu.

This historicist-style church is built from red and yellow bricks and has five domes and a bell tower. It is one of the four representative churches of the Apostolic Orthodox Church in Estonia. The church is named after the priest martyr Isidore of Tartu. The church was built in 1897–1898 and was consecrated in 1898. The architect of the building is Vladimir Lunski.The church was built in 1896 for the congregation of Orthodox Russians and Latvians.