• Avasta
    • Ēdiens
    • Ģimene
    • Sports
    • Kultūra
    • Daba
    • Apmācība
    • Blogs
  • Planeeri
    • Naktsmītnes
    • Tūrisma informācija
    • Kopiena
    • Krustojums
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
Populaarsed otsingud:
Näita kõiki tulemusi
  • Vēsture un kultūra
  • Māksla un dizains
  • Skulptūras

Kaarnakivi akmens Reuges parkā

Rõuge vald, Võru maakond, 66201

Kaarnakivi akmens Reuges parkā ir uzstādīts par godu rakstnieka Juhana Jaika (Juhan Jaik) 100. dzimšanas gadadienai. Skulptors Tiiu Kirsipuu. Aizraujošu fantāzijas stāstu autors, rakstnieks Juhans Paiks (1899-1948) ir dzimis Sännas ciemā, Veru apgabalā. Rakstnieks prata aizraujoši un saistoši rakstīt savus stāstus un dzejoļus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Igaunijas bērnu literatūras klasika – spoku un dzīvnieku stāsti “Kaarnakivi” aizrauj lasītājus arī mūsdienās.Kaarnakivi akmens, kā daudzi jau to zina, ir viens tāds akmentiņš, kas izpilda visas cilvēka vēlmes tad, ja cilvēks to atrod un māk ar to saprātīgi apieties.  

Mugavused

  • Bezmaksas stāvvieta

Lahtiolekuajad

Aastaringselt

Ööpäevaringselt

Kontakt

  • +372 528 2989
  • info@visitrouge.com

Lingid

Vaata lisaks

  • Skulptūras

Alfreda Neilanda piemineklis

Valgā dzimušais svarcēlājs Alfreds Neilands (1895-1966) ir pirmais Igaunijas olimpiskais čempions. No 1920. gada Antverpenes olimpiskajām spēlēm A. Neilands atgriezās ar zelta medaļu. Veiksme pavadīja viņu arī Parīzes olimpiskajās spēlēs, kurās viņš ieguva sudraba medaļu. Noderīgi zināt: * Bronzas pieminekļa autors ir skulptors Mati Karmins. *No Valgas cēlies arī pirmais zināmais igaunis, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs - Hermanis Lerhenbaums, kurš piedalījās 1896. gada Atēnu spēlēs ASV flotes airētāju komandā.

  • Skulptūras

Skulptūra Nipernaadi

Sedes parkā visus garāmgājējus ar paceltu cepuri rokā sveicina NIPERNAADI - mūžīgais ceļotājs un sapņotājs. Palūkojies uz viņa paceltā zābaka zoli un Tu ieraudzīsi ceļus, kas aicina neprātīgos klejojumos. Ja spēsi kaut daļiņu no tiem nospodrināt līdz spīdumam, tad ceļojumu veiksme pavadīs Tevi visos turpmākajos ceļos. Ieskaties viņam acīs, un arī tavā dvēselē iezagsies sapņi. Tavs skatiens kā apburts iegrims viņa acīs, pildot Tavu sirdi ar ilgām pēc kā skaista un nebijuša. Aizejot pamāj viņam, un piedzīvojumi Tev sekos pa pēdām.A. Gailita romāna "Toomas Nipernaadi" galvenā varoņa inspirētā, spēcīgā bronzas skulptūra NIPERNAADI gaida tikšanos ar Tevi.

  • Skulptūras

Piemiņas zīme deportētajiem pie Veru dzelzceļa stacijas

Memoriāls (2016) ar savu emocionālo un iespaidīgo dizainu atgādina par vēsturi Veru pilsētā un Veru apriņķī laika periodā no 1941. līdz 1952. gadam, kā arī stāsta par deportēto cilvēku skarbo likteni. Tēlnieks Jāks Soans.

  • Skulptūras

Otepē Enerģijas stabs

Otepē izstaro labu enerģiju! Pozitīvās enerģijas lauku apzīmēšanai uzstādītais monuments tika atvērts 1992.gada 1.oktobrī Mäe ielā. Pa visu lauku kalna nogāzē ir izvietoti soli, kuru atrašanās vietas, kā arī staba atrašanās vietu ir izvēlējušies ekstrasensi.Enerģijas stabs ir simbols un atgādinājums strauji mainīgajā pasaulē, ka cilvēks ir daļa no dabas, kur visa pamatā ir dabas likumi, kur valda līdzsvars un savstarpēja atkarība

  • Skulptūras

Skulptūra “Lauku sievas”

Skulptūra "Lauku sievas" ir tēlnieces Mares Mikofas 1974. gadā pabeigtā skulptūru grupa, kura kopš 2013. gada ir eksponēta uz Tartu Rātslaukuma, Tartu mākslas muzeja priekšā.Skulptūra attēlo divas sievietes, no kurām vecākā sēž apmierinātā nespēkā, bet otra, jaunākā - stāv viņai blakus, turot roku empātiski apskautu ap vecākās sievietes pleciem. Paaudžu atšķirības stipri atspoguļojas lauku sievu apģērbā - jaunākā valkā bikses, vieglu vesti un platformas apavus, bet vecākā - kleitu un priekšautu, atstājot kājas kailas.Ar skulptūru grupas "Lauku sievas" uzstādīšanu tika atzīmēta Tartu mākslas muzeja 25 gadu gadadiena kopš tā darbošanās šķībajā namā.

  • Skulptūras

Brīvības cīņu piemineklis Tervā

Tervas Ģimnāzijai blakus esošajā parkā 1928. gadā tika uzstādīts piemineklis Brīvības cīņās bojā gājušo piemiņai. Tā autors ir Aleksandrs Ellers. Otrā Pasaules kara laikā, 1940. gadā vietējie sarkanās varas pārstāvji pieminekli noņēma, un tas tika atjaunots Uzvaras dienā - 1990. gada 23. jūnijā. Vērtīgi zināt: Skolas puikas pieminekli draudzīgi iesaukuši par Juku.

  • Skulptūras

Studenti, kuri skūpstās

Skulptūra ar strūklaku „Skūpstošies studenti” ir viens no galvenajiem Tartu pilsētas simboliem. Jau 1948. gadā tajā pašā vietā atradās populāra strūklaka: kāzās ap to griezās kāzinieki, strūklakā arī peldējās.Skulptūra „Skūpstošies studenti” izveidota 1998. gadā (autors Mati Karmins). Kopš 2006. gada strūklaku ietver plāksnes ar Tartu sadraudzības pilsētu nosaukumiem: Bēuma, Deventera, Ferrara, Fredriksberga, Hafnarfjerdūra, Hemēnlinna, Kauņa, Lineburga, Pleskava, Rīga, Selisberija, Tampere, Turku, Upsala, Vesprēma, Cutfena. Plāksnes norāda sadraudzības pilsētu virzienus, uz tām redzams arī attālums līdz sadraudzības pilsētām no Tartu.

  • Skulptūras

Catherine II Sculpture and Catherine Alley (Katariina allee)

The sculpture of Russian Empress Catherine II (sculptor Jaak Soans) was installed on the renovated Catherine Alley in 2014.The city of Võru was established as the centre of the newly created county under the new Provincial Governance Law of 1784. Catherine II personally gave a number of orders for the founding of a new city and affirmed the coat of arms of the city. The avenue from the first house of Võru town, the main building of the manor belonging to von Mengdens (Võru upper secondary school) to Lake Tamula, is shown on very early maps of Võru city. Catherine Alley connects the city's central square with Kreutzwald Park and Tamula Lake's promenade.

  • Privacy Policy

"*" indicates required fields

This field is for validation purposes and should be left unchanged.
Es pilnvaroju tirdzniecību