Skulptūra “Lauku sievas”

Sedes parkā visus garāmgājējus ar paceltu cepuri rokā sveicina NIPERNAADI - mūžīgais ceļotājs un sapņotājs. Palūkojies uz viņa paceltā zābaka zoli un Tu ieraudzīsi ceļus, kas aicina neprātīgos klejojumos. Ja spēsi kaut daļiņu no tiem nospodrināt līdz spīdumam, tad ceļojumu veiksme pavadīs Tevi visos turpmākajos ceļos. Ieskaties viņam acīs, un arī tavā dvēselē iezagsies sapņi. Tavs skatiens kā apburts iegrims viņa acīs, pildot Tavu sirdi ar ilgām pēc kā skaista un nebijuša. Aizejot pamāj viņam, un piedzīvojumi Tev sekos pa pēdām.A. Gailita romāna "Toomas Nipernaadi" galvenā varoņa inspirētā, spēcīgā bronzas skulptūra NIPERNAADI gaida tikšanos ar Tevi.

1999. gadā Tartu vecpilsētā izveidotā skulptūru grupa attēlo jautras spekulācijas par literatūras vēsturi. Uz soliņa sēž laikabiedri un vārda dvīņi, t.i., divi Vaildi: īru rakstnieks Oskars Vailds (1854-1900) un igauņu rakstnieks Eduards Vilde (1865-1933). Tēlniece Tiiu Kirsipuu, kura rakstnieku statujas modelēja uz fotogrāfiju pamata, ir atzīmējusi, ka, veidojot dubultfigūru, viņai prātā bija 1890. gads, kad abi Vaildi patiešām būtu varējuši satikties un sarunāties par dažām aizraujošām tēmām. Skulptūra simbolizē draudzību un starpkultūru dialogu. Abu rakstnieku skulptūra atrodas Tartu arhitektūras pieminekļa priekšā, pie bijušās Mattiesen tipogrāfijas ēkas, kurā tagad atrodas vīna un mākslas restorāns "Vilde ja Vine". Statuja ir iecienīts orientieris gan vietējo iedzīvotāju, gan apmeklētāju vidū. Sēžot uz soliņa blakus rakstniekiem, iespējams iemūžināt Tartu apmeklējumu skaistā attēlā. Skulptūras kopija tika ziedota arī Īrijas pilsētai Golvejai, no kurienes nākusi literārā klasiķa Oskara Vailda tēva ģimene.

K. Mennings bija Igaunijas profesionālā teātra radītājs, pirmais vietējais teātra vadītājs un režisors, kas vadīja Vanemuises teātri no 1906.-1914. gadam. Skulptūras autore ir Mare Mikofa, un tās savdabīgākā iezīme ir līdz šim neredzēta iespēja griezt skulptūru ap tās asi.

You can feel touched by the divine when walking on the beach or swimming in Lake Pühajärv.Namely, His Holiness the 14th Dalai Lama Tenzin Gyatso (born 1935), the leader of the Tibetan people, visited Estonia and Otepää on 3 October, 1991. He blessed Lake Pühajärv on the same day. The historical visit is commemorated with a wooden sculpture near the beach in Pühajärv Park.

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 2004. gada 1. jūnijā Tartu Küüni ielā tika atklāta skulptora Ilo Euna (Ülo Õun) (1944-1988) no bronza veidotā skulptūra "Tēvs un dēls". Pēc skulptora atraitnes Ināras Eunas stāstītā, par tēva prototipu bijis pats Ilo Euns, bet bērns veidots pēc viņu tolaik pusotru gadu vecā dēla Kristjāna modeļa. Skulptūra tika radīta jau 1977. gadā un bronzā tā tika izlieta 1987. gadā. Sākotnēji bija paredzēts to novietot Tallinā, bet 2001. gada rudenī to nopirka Tartu pilsētas dome.

Tartu Tirgus ēkas priekšā novietotā skulptūra tika atklāta 17.01.2008., skulptors M.Karmins. To veido uz granīta pamatnes novietots dzelzs kubuls, kurā iegravētie burti un cipari informē par to, ka skulptūras atklāšanas diena - 17. janvāris tautas kalendārā atzīmēta kā Teņa diena, kad senie igauņi īpašā godā cēla tieši cūku.

Seto Lauluimä piemiņas zīme ir veltīta visām slavenākajām Setomā dziesmu mātēm ar Hilanu Tārku, Miko Odi un Ire Matrinu priekšgalā. Seto Lauluimä piemiņas zīme tapa 1986. gadā un tā tika atklāta Seto Dziesmusvētku laikā. Seto Dziesmumātes pieminekļa modelis tika izgatavots Mākslinieku namā, un tā autors ir Elmārs Rebane. No granīta izgatavotās statujas augstums ir 3 m, bet svars - 9 tonnas. 1995. gadā Obinitsas uzpludinātā ezera un Seto Muuseumitarõ atklāšanas svinību laikā blakus Seto Lauluimä statujai tika atklāta piemiņas zīme arī citiem vietējiem dziesminiekiem.

Piemineklis Oskaram Lutsam tika uzstādīts 1987. gadā, un tā autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa). Oskars Luts (1887-1953) bija Igaunijas tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākais un lasītāju iemīļotākais darbs ir uz skolas atmiņām balstītā, liriski humoristiskā grāmata "Pavasaris" ("Kevade"). Viņš sarakstījis arī daudzas lugas, stāstus bēriem, atmiņas un feļetonus. Tartu, Rīgas ielas 38. namā, kur rakstnieks pavadīja savas dzīves pēdējos 17 gadus, ir iekārtots viņa muzejs. Oskars Luts ir apbedīts Tartu Paulusa kapsētā.