Seto Lauluimä piemiņas zīme ir veltīta visām slavenākajām Setomā dziesmu mātēm ar Hilanu Tārku, Miko Odi un Ire Matrinu priekšgalā. Seto Lauluimä piemiņas zīme tapa 1986. gadā un tā tika atklāta Seto Dziesmusvētku laikā. Seto Dziesmumātes pieminekļa modelis tika izgatavots Mākslinieku namā, un tā autors ir Elmārs Rebane. No granīta izgatavotās statujas augstums ir 3 m, bet svars - 9 tonnas. 1995. gadā Obinitsas uzpludinātā ezera un Seto Muuseumitarõ atklāšanas svinību laikā blakus Seto Lauluimä statujai tika atklāta piemiņas zīme arī citiem vietējiem dziesminiekiem.
Pieminekli veido granītā izkalts skaitlis 100 000 ar sēdoša bērna figūru uz cipara viens. Sākotnēji 100 000. Tartu iedzīvotāja dzimšanai par godu uzstādītais piemineklis atradās zaļajā zonā starp toreizējo restorānu "Kaunas" un Uzvaras tiltu. Sakarā ar restorāna pārbūvi, piemineklis tika pārvietots uz Emajē upes krastu un uzstādīts posmā starp "Atlanis" klubu un Loka tiltu.
Memoriāls (2016) ar savu emocionālo un iespaidīgo dizainu atgādina par vēsturi Veru pilsētā un Veru apriņķī laika periodā no 1941. līdz 1952. gadam, kā arī stāsta par deportēto cilvēku skarbo likteni. Tēlnieks Jāks Soans.
Piemineklis Oskaram Lutsam tika uzstādīts 1987. gadā, un tā autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa). Oskars Luts (1887-1953) bija Igaunijas tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākais un lasītāju iemīļotākais darbs ir uz skolas atmiņām balstītā, liriski humoristiskā grāmata "Pavasaris" ("Kevade"). Viņš sarakstījis arī daudzas lugas, stāstus bēriem, atmiņas un feļetonus. Tartu, Rīgas ielas 38. namā, kur rakstnieks pavadīja savas dzīves pēdējos 17 gadus, ir iekārtots viņa muzejs. Oskars Luts ir apbedīts Tartu Paulusa kapsētā.
Valgā dzimušais svarcēlājs Alfreds Neilands (1895-1966) ir pirmais Igaunijas olimpiskais čempions. No 1920. gada Antverpenes olimpiskajām spēlēm A. Neilands atgriezās ar zelta medaļu. Veiksme pavadīja viņu arī Parīzes olimpiskajās spēlēs, kurās viņš ieguva sudraba medaļu. Noderīgi zināt: * Bronzas pieminekļa autors ir skulptors Mati Karmins. *No Valgas cēlies arī pirmais zināmais igaunis, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs - Hermanis Lerhenbaums, kurš piedalījās 1896. gada Atēnu spēlēs ASV flotes airētāju komandā.
Tervas Ģimnāzijai blakus esošajā parkā 1928. gadā tika uzstādīts piemineklis Brīvības cīņās bojā gājušo piemiņai. Tā autors ir Aleksandrs Ellers. Otrā Pasaules kara laikā, 1940. gadā vietējie sarkanās varas pārstāvji pieminekli noņēma, un tas tika atjaunots Uzvaras dienā - 1990. gada 23. jūnijā. Vērtīgi zināt: Skolas puikas pieminekli draudzīgi iesaukuši par Juku.
Repinas Papīrfabrika iepretim bijušajai galvenajai ieejai, zaļajā zonā stāv Koku dārza cīnītājs, vēsturiskā Koku dārza cīņas piemineklis (autors Riho Kuld, 1984), kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Dzelzs vīru.1784. gadā Repinā notika zemnieku sacelšanās, kas tika vērsta pret jauna nodokļa ieviešanu. Muižas koku dārzā izcēlās cīņa starp zemniekiem un zaldātiem. Cīņas rezultātā dzīvi zaudēja pieci zemnieki.
Tartu Tirgus ēkas priekšā novietotā skulptūra tika atklāta 17.01.2008., skulptors M.Karmins. To veido uz granīta pamatnes novietots dzelzs kubuls, kurā iegravētie burti un cipari informē par to, ka skulptūras atklāšanas diena - 17. janvāris tautas kalendārā atzīmēta kā Teņa diena, kad senie igauņi īpašā godā cēla tieši cūku.