Pūrmani muiža

Ilenurmē esošā, labi saglabājusies Ilenurmes bruņinieku muiža (Üllenorm) avotos pirmoreiz minēta 1646. gadā, kad kareivis B. Bousselbergs muižu ieguva kā maiņas preci no Zviedrijas karaļvalsts apmaiņā pret akmens māju Tartu. Parka un kungu nama būvnieks varētu būt grāfs Kankrins (Cancrin), muižas īpašnieks 1856.-1883. gadā.Muiža ir gājusi no rokas rokā, galvenā nodarbošanās – labības audzēšana.1970. gada sākumā kādreizējās Ilenurmes muižas centra daudzās laukakmens ēkas tika piešķirtas Igaunijas Lauksaimniecības muzejam, kas apmeklētājiem ir atvērts no 1981. gada. Muzeja apmeklēšana ir par maksu. Kompleksā ir lapene, ciema šūpoles, zirgu staļļi.

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

Pajusi muiža ir uzcelta 17. gadsimtā. Garā, klasicisma stilā celtā muižas galvenā mūra ēka, visticamāk, tapusi 19. gadsimta sākumā. Tā bija vienstāvu ēka, kuras centrālajā daļā pacēlās trīs logu plata jumta izbūve. Divstāvu ēkas daļu greznoja trīsstūra frontons ar segmentāru logu. Muižas kompleksu papildināja liels daudzums palīgēku un plašs parks. Interesanti zināt: Līdz šodienai saglabājusies muižas galvenās ēkas vidējā daļa un labais spārns, kurā darbojas Pajusi Tautas nams.

Rannu parks ir muižas laika parks, kas daļēji norobežots ar akmens mūri. Parku ierobežo bijušās muižas saimniecības ēkas un dīķis, kas kādreiz norobežoja vasaļu cietoksni. Parkā bijušā muižas galvenā ēka tika nojaukta pagājušā gadsimta 70. gados. Joprojām ir saglabājusies dārznieka māja, muižas klēts, stallis-kariešu šķūnis un vēl dažas ēkas. Muižas ēkas vietā ir izveidots tautas nams. Parks ir paredzēts atpūtai, pastaigām ar bērniem un sportam (volejbols, basketbols). Šī ir vieta, kur joprojām var izjust muižas laika īpašnieku bagātību un lieliskās ainavas.2006. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens par godu Rannu kaujai. 2016. gadā tika atklāts soliņš rakstniekam Matam Trātam.

Lukes muiža aicina iepazīt bijušās bruņinieku muižas vēsturisko arhitektūru un burvīgo parku, kur atrodas īpaša leļļu mājai līdzīga Dārznieka māja, kurā ir informācijas punkts, ekspozīcija par muižu un kafejnīca vasarā. Atjaunotā Pārvaldnieka māja piešķir muižas kompleksam vēsturisko dziļumu. Ūdens čalošana un skats uz dīķiem no paviljona aicina ienirt muižas laikmeta romantikā. Muižas terases, unikālas formas koku aleja un betona lauvu statujas uz kāpnēm rada unikālu un majestātisku atmosfēru, kas ir bērnu iecienītākās. Lukes muižā var organizēt seminārus, piedalīties ekskursijās, koncertos vai piedalīties rokdarbu darbnīcā!

Rogosi muižas dibinātājs ir Stanislavs Roginskis no Polijas. No 1629.-1776. gadam muiža piederēja Hermanim fon Lībsdorfam, pēc tam tika dota līdzi pūrā meitai fon Glāzenapu ģimenei. Pēc muižas atsavināšanas no Glāzenaepu dzimtas, sākot no 1934.gada tur darbojās skola. Vietvārdu pārveidošanas laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums ir tomēr pazīstams kā Rogosi. 1990. gada vasarā tēva mājas apmeklēja muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.Labi zināt: Muižas vārtu tornī atrodas novadpētniecības muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts vasaras sezonā. Kā vēsturiskie avoti par muižu, ir saglabājušies J.K.Broces akvareļi.

Rakstiskos avotos Veisiku muižas vārds pirmo reizi minēts 1558. gadā. 18.-19. gadsimtā viens no lielākajiem Livonijas muižas īpašumiem stiepās no Peltsamā pievārtes līdz pat Vertsjerves ezeram. Kopumā centrā ietilpa 52 ēkas, daļa no kurām saglabājusies līdz šodienai, bet palīgmuižu un spoguļu fabrikas teritorijās papildus bija vēl 67 celtnes. Veisiku muižnieka Timoteja Eberharda fon Bocka, kas savulaik pēc ķeizara Aleksandra I pasūtījuma izstrādāja Krievijas pirmās konstitūcijas projektu un vēlāk par to tika uz 9 gadiem ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, dzīvesstāsts aprakstīts Jāna Krossa romānā "Ķeizara trakais". Interesanti zināt: Šodien muižas galvenajā ēkā darbojas Veisiku aprūpes nams un ēka apskatāma vienīgi no ārpuses.

Väimela muiža pirmo reizi tika minēta jau 1590. gadā. Galvenā ēka tagadējā izskatā ir jau no 1952. gada. Saglabājusies ir rijas ēka, spirta rūpnīca, kūts strādnieku dzīvojamās telpas, koka darbnīca, klēts-žāvētava, siena šķūnis, šķūnis un pienotava. Pēdējais muižnieks te bija Bernhards fon Loewens.Šobrīd muižu apsaimnieko Verumā Profesionālās izglītības centrs. Muižas parks ir veidots18. gadsimtā. Tajā galvenokārt aug liepas, kļavas un ozoli. Väimela Alajärves un Mäejärves ezerus apvieno neliels strautiņš. No Alajärves ezera uz dienvidiem, Matussārē atrodas Väimelas muižnieku apbedījuma vieta un 1885. gadā celtās kapličas drupas.Īpašums ir apskatāms tikai no ārpuses.