RMK Liipsaare observation tower

Mācību taka ir lieliski piemērota purvu attīstības un floras iepazīšanai, kā arī priežu kultūru apskatei. Apļveida formas 1,8 km garā mācību taka vijas ap Valgesoo purvu. Takā ir apskatāma purvu augu valsts, "Barona priedulājs", kā arī ar koksnes skudrām (Formica aquilonia) bagātā mežmala. Taku visā garumā iespējams mērot ar ratiņkrēslu un bērnu ratiņiem. Pārvietošanās atvieglošanas nolūkos izveidota takas shēma un krāsu marķējumi uz kokiem. Pārgājienu takas sākumā ir skatu tornis un ugunskura vieta.Valgesoo purvs ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas kā arī ir ieteicams dabas mīļotājiem.

10 km garais un 52 m dziļais Rõuge senieleja ir septiņi ezeri: Kahrila ezers, Tõugjärv, Ratasjärv, Kaussjärv, Rõuge Suurjärv, Liinjärv, Valgjärv. Ezerus savieno Rõuge jeb Ajo upe, kas sākas no Tindioru. Rõuge senielejas sānu ielejas ir Tindi-, Külm-, Mõhk-, Ööbikuorg, Tinopeetri, Hinni, Sikasoo un Järveotsa ielejas. Slavenākā no tām ir senā pils kalna ziemeļos esošā Ööbikuorg. Pavasaros, kad zied ievas, ieleja skan lakstīgalu dziesmās – tāpēc arī ielejas nosaukums. Rõugē ir vairākas pārgājienu takas, tostarp populārā Ööbikuoru pārgājienu taka, kas ved apmeklētāju cauri senielejai, gar ezeriem un avotiem. Taka ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem un daļēji izbraucama ar velosipēdu. Vasarā ezeros var peldēties un airēt, ziemā tās pašas takas bauda slēpotāji un ragaviņu braucēji. Rõuge ciematā atrodas arī Igaunijas dziļākais ezers – Rõuge Suurjärv (38 m) – un Igaunijas lielākais dabas pulkstenis, kura rādītāji norāda laika ritējumu dabas ritmā.Labi zināt: Ööbikuoru malā atrodas apmeklētāju centrs un Pesapuu skatu tornis, no kura paveras skats uz visu ieleju.

Pārgājienu namiņi, skatu tornis un purva laipas daudzus dabas mīļotājus vilina uz Mēnikunno purvu. Šī ir brīnišķīga atpūtas vieta. Pastaigājosties pa dēļiem izlikto taku, pamanīsiet parasto purva floru: ārkausa kasandru, daudzlapu andromedu, melno visteni, purva vaivariņu jeb rozmarīnu un makstaino spilvi, kā arī purva malā augošos pundurbērzus. Visplašāk pārstāvētais augs šeit ir daudzkrāsainās purva sūnas – sfagni. Drosmīgākie var nogaršot rāvaino purva ūdeni no aizaugušajiem grāvjiem purva malā.Noderīga informācija: Mēnikuno pārgājienu takā no Saulrietu namiņa (Päikseloojangu metsamaja) līdz Lielajam Purva ezeram ( Suur Soojärv) uzbūvēta jauna koka laipa, pa kuru var braukt arī ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Skatu torņa "Pesapuu" augstums ir 30 metri (augšējā skatu platforma atrodas 27 metru augstumā), bet pēc izskata skatu tornis atgādina koku ar diviem putnu būriem. Darba idejas autors ir arhitekts Karmo Tera (Karmo Tõra). Skatu torņa "Pesapuu" izskats ir aizraujošs ne tikai dienas laikā, bet arī naktī, kad tiek apgaismoti torņa stumbri, par skatu platformām izveidotie "putnu būri", un torņa augšdaļā uzstādītā "zelta ola" ir izgaismota dažādās krāsās. " Skatu torni "Pesapuu" var apmeklēt visu diennakti.

Lai nonāktu līdz Munameģa kalna galotnei, kārtīgi jāpiepūlas, taču šie pūliņi ir tā vērti - no šejienes paveras brīnišķīgs skats 50 km rādiusā. Mazā jeb Otepē Munameģa absolūtais augstums ir 207,5 m (relatīvais augstums pārsniedz 80 m). No Mazā Munameģa ziemeļaustrumu nogāzes (Otepē virzienā) iztek avots, kas kopš seniem laikiem uzskatīts par Mazās Emajegi upes aizsākumu. Pie pirmās plakankalnes malas esošais akmens ir lielākais šīs apkārtnes eksemplārs - tā masa ir aptuveni 25000 kg. Aplūko arī aeropanorāmas foto (autors Joels Tammetst).

Repinas pludmalē esošais tornis tika pabeigts 2020. gadā, un tas atrodas Repinas poldera aizsargājamajā teritorijā, netālu no Repinas ostas. 18 metrus augstais tornis sastāv no trim starpplatformām un trim skatu platformām. Augšējā pagarinātā daļa nodrošina labāku redzamību uz polderu aizsargājamo teritoriju, piekrastes zonu, Lemmijerves ezeru, Salusāri un Krieviju. No skatu torņa paveras brīnišķīgi skati jebkuros laika apstākļos un jebkurā gadalaikā. Pievilcīgais skatu tornis galvenokārt paredzēts dabas un putnu vērošanai. Tas cilvēkiem, kuri vēlas izbaudīt dabu, piedāvā iespēju vērot aizsargājamo teritoriju, netraucējot tajā esošo sugu pārstāvjus.

Tehvandi slēpošanas tramplīna skatu platforma ir unikāls Ziemeļvalstu tūrisma un sporta objekts. No 34 m augstās platformas reizēm iespējams vērot tramplīnlēcēju treniņus vai sacensības. Tornī var nokļūt pa trepēm vai ar liftu. Tehvandi K90 slēpošanas tramplīna kompleksā ietilpstošās skatu platformas augstums ir 218 metru virs jūras līmeņa. Tas ir otrais augstākais Dienvidigaunijas skatu tornis, par kuru augstāks ir vienīgi Lielā Munameģa skatu tornis. Brauc un izbaudi Otepē augstienes gleznainos skatus!