Putnu vērošanas tornis Repinas poldera aizsargājamajā teritorijā

Putnu ceļa pārgājienu takas putnu vērošanas tornis atrodas Keraveres dabas rezervātā, kas ir viena no visvairāk apmeklētajām putnu interesentu vietām. Šeit ir manītas vairāk nekā 200 putnu sugas.No sešus metrus augstā putnu vērošanas torņa var vērot putnus, to migrāciju un ligzdošanu, kā arī pavasara plūdus un daudzveidīgo upju, pļavu un mežu augu un dzīvnieku valsti.Šīs teritorijas mērķis ir aizsargāt retas putnu, dzīvnieku un augu sugas, kā arī to dzīvesvietas, mežu un pļavu un iekšzemes ūdenskrātuvju aizsardzība. Aizsargājamās sugas ir melnais stārķis, mazais ērglis, jūras ērglis, vairākas sikspārņu sugas, meža vimba, platgalve utt.

Domkalns, kas ir dabiska augstiene ar bagātīgu vēsturi ir viena no Tartu iecienītākajām vietām, kur baudīt zaļumu, neatstājot pilsētu. Šeit esošajā Doma baznīcā varat iepazīties ar Tartu Universitātes muzeju, kas sniedz ieskatu universitātes periodu un zinātniskajā vēsturē, un baudīt skatu torņos esošās skatu platformas. Pastaigājoties romantiskā angļu stila parkā, noteikti nepaliks nepamanīts skaistais Eņģeļu tilts ar savu pārinieku - Velna tiltu, pieminekļi un āra izstādes, kā arī universitātes ēkas, kā piemēram, Observatorijas tornis un senais anatomikums. Parkā varat pārvietoties arī ar bērnu ratiņiem, bērnus gaida rotaļu laukums un sporta parks aktīvākiem apmeklētājiem.

Ahjas upes krastos izvietotās Taevaskodas klintis ir vieni no apmeklētākajiem Dienvidigaunijas tūrisma objektiem. Ahjas upes ainavas aizsardzības zonas gleznaināko daļu veido tās smilšakmens klintis un senā upe. Leģendas, kas saistītas ar Taevaskodas apvidu, bagātas ar nostāstiem par alām un slepenām ejām, velniem un nāru ar zelta ķemmi. Neatkarīgi no gadalaika, noteikti ir vērts doties pārgājienā no Saesāres aizsprosta uz Mazās-Taevaskodas atsegumu, Emaletti, Jaunavas alu līdz pat Lielās-Taevaskodas smilšakmens atsegumiem, kas paceļas 22,5 m augstumā virs upes līmeņa. Skaistā un interesantā daba vilina ceļotājus, un ikviena igauņa pienākums esot vismaz reizi dzīvē šo vietu apmeklēt.

10 km garais un 52 m dziļais Rõuge senieleja ir septiņi ezeri: Kahrila ezers, Tõugjärv, Ratasjärv, Kaussjärv, Rõuge Suurjärv, Liinjärv, Valgjärv. Ezerus savieno Rõuge jeb Ajo upe, kas sākas no Tindioru. Rõuge senielejas sānu ielejas ir Tindi-, Külm-, Mõhk-, Ööbikuorg, Tinopeetri, Hinni, Sikasoo un Järveotsa ielejas. Slavenākā no tām ir senā pils kalna ziemeļos esošā Ööbikuorg. Pavasaros, kad zied ievas, ieleja skan lakstīgalu dziesmās – tāpēc arī ielejas nosaukums. Rõugē ir vairākas pārgājienu takas, tostarp populārā Ööbikuoru pārgājienu taka, kas ved apmeklētāju cauri senielejai, gar ezeriem un avotiem. Taka ir piemērota arī ģimenēm ar bērniem un daļēji izbraucama ar velosipēdu. Vasarā ezeros var peldēties un airēt, ziemā tās pašas takas bauda slēpotāji un ragaviņu braucēji. Rõuge ciematā atrodas arī Igaunijas dziļākais ezers – Rõuge Suurjärv (38 m) – un Igaunijas lielākais dabas pulkstenis, kura rādītāji norāda laika ritējumu dabas ritmā.Labi zināt: Ööbikuoru malā atrodas apmeklētāju centrs un Pesapuu skatu tornis, no kura paveras skats uz visu ieleju.

Lai nonāktu līdz Munameģa kalna galotnei, kārtīgi jāpiepūlas, taču šie pūliņi ir tā vērti - no šejienes paveras brīnišķīgs skats 50 km rādiusā. Mazā jeb Otepē Munameģa absolūtais augstums ir 207,5 m (relatīvais augstums pārsniedz 80 m). No Mazā Munameģa ziemeļaustrumu nogāzes (Otepē virzienā) iztek avots, kas kopš seniem laikiem uzskatīts par Mazās Emajegi upes aizsākumu. Pie pirmās plakankalnes malas esošais akmens ir lielākais šīs apkārtnes eksemplārs - tā masa ir aptuveni 25000 kg. Aplūko arī aeropanorāmas foto (autors Joels Tammetst).

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Valgesoo skatu tornis atrodas Valgesoo purvā, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas. Šo vietu iesakām apmeklēt visiem dabas interesentiem. No aizraujoša dizaina skatu torņa paveras brīnišķīgs skats uz Valgesoo purvu, uz pirmatnēja izskata seno mežu un priežu mežu, kas tautā tiek dēvēts par "Barona priedulāju", kā arī uz tur vijošos mācību taku. Dzelzs konstrukcijas skatu tornim, kas atrodas 29,7 m augstumā, ir 3 starpposma platformas, pēdējās skatu platformas augstums ir 23,8 m, un tās centrā ir vēja siena un soliņi. Tuvumā ir RMK ugunskura vieta un telšu laukums līdz piecām teltīm.

Skatu torņa "Pesapuu" augstums ir 30 metri (augšējā skatu platforma atrodas 27 metru augstumā), bet pēc izskata skatu tornis atgādina koku ar diviem putnu būriem. Darba idejas autors ir arhitekts Karmo Tera (Karmo Tõra). Skatu torņa "Pesapuu" izskats ir aizraujošs ne tikai dienas laikā, bet arī naktī, kad tiek apgaismoti torņa stumbri, par skatu platformām izveidotie "putnu būri", un torņa augšdaļā uzstādītā "zelta ola" ir izgaismota dažādās krāsās. " Skatu torni "Pesapuu" var apmeklēt visu diennakti.