Veru Katarīnas luterāņu baznīcas izbūvei Krievijas cariene Katarīna II dāvināja 28 000 sudraba rubļu. Baznīcas iesvētīšana notika 1793. gada 24. jūlijā, un tai tika dots Katarīnas vārds. Tiek uzskatīts, ka šo ar baroka iezīmēm piesātinātā agrā klasicisma stilā celto baznīcu, kuru grezno lieli arkveida logi, projektējis Rīgas arhitekts Kristofers Haberlands. 1879. gada kapitālā remonta laikā baznīca tika pie jauna kupola, un tornī tika uzstādīts zvans. Baznīcā atrodas arī brāļu Krīsu 1913. gadā būvētās ērģeles. Katarīnas baznīcu iespējams apmeklēt svētdienās, dievkalpojuma laikā.
Kasepē ciematā, kas atrodas pie Peipusa ezera, ir vērts apskatīt krievu vecticībnieku lūgšanu namu, kas ir nepārtraukti darbojies kopš XVIII gadsimta.Pašreizējais lūgšanu nams ir celts 20. gadsimta sākumā, to 1902. gadā projektēja guberņas arhitekts Vilhelms Šilings (Wilhelm Schilling). Pirms Otrā pasaules kara ikonostasu ikonas atjaunoja Frolova skolas meistari. Lūgšanu namā ir atrodas ikonas pat no 17. gadsimta. Lūgšanu namā svētdienās plkst. 10.00 notiek lūgšanas krievu valodā.
Par Rajas ciema vecticībnieku draudzes aktivitāšu sākumu var uzskatīt 18. gadsimta pirmo pusi. Sava dievnama celšanai Rajas ciema vecticībnieki saņēma atļauju tikai 1879. gadā. Dievnams tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā, un pāri palicis ir tikai zvanu tornis. Pašreizējā lūgšanu namā ir 11 telpas. No 1854. līdz 1930. gadam lūgšanu namā mitinājās Gavrils Frolovs, kurš mācīja bērniem ikonu rakstīšanu, kā arī lasīšanu un rakstīšanu senslāvu valodā, un dziedāšanu pēc vecmodīgām notīm.
Mierīgajā Elvas pilsētiņā Jūs atradīsiet historiciskā stilā celtu, sarkanu ķieģeļu baznīcu (arhitekts Arveds Eichorns). Šis ir pirmais Igaunijas Republikā uzceltais dievnams. Kādu laiku Elvas apdzīvotajā vietā darbojās Tartu Jāņa baznīcas draudze. Tādēļ atsevišķas baznīcas detaļas, piemēram, reti sastopamie, no apmetuma un ķieģeļiem veidotie rozes tipa logi baznīcas rietumu sienā sasaucas ar viduslaiku Tartu Jāņa baznīcas rozes logu.
Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.
Leģenda vēsta par Roosas muižas īpašnieku, kas reiz nokļuvis vētrā un izglābšanās gadījumā apsolījis uzbūvēt baznīcu. Pēc laimīgas izglābšanās viņš savu solījumu arī pildījis, un 1735. gadā Roosa tikusi pie pirmās baznīcas.Pašreizējā baznīca ir Roosā jau trešā un tā tapusi 1893. gadā.Masīvo, no laukakmeņiem celto ēku grezno arku logi un ķieģelu dekori, 4-stūra formas tornis ar trīsstūrveida slīpo jumtu. Baznīcas altāru grezno Reuges Marijas baznīcas altārbildes "Kristus krustā" kopija. Baznīcā atrodas brāļu Krīsu 1900. gadā būvētās pirmās ērģeles.
Pēc Otrā pasaules kara Tartu darbojošās baptistu draudzes pievienojās vienīgajam palikušajam baptistu lūgšanu namam: Golgātas draudzei, kuras lūgšanu nams tika atvērts 1931. gadā.2013. gadā draudze pārcēlās no vecā, Karlova rajonā esošā, lūgšanu nama telpām uz 1995. gadā būvēto, moderno baznīcas ēku, kas atrodas pilsētas centra tuvumā. Atklāšanas dievkalpojums jaunajā Veski ielas namā notika 2013. gada 10. novembrī, un tas sakrita ar Golgātas draudzes 112. dzimšanas dienas svinībām.Baznīca ir Igaunijas evaņģēliski-kristīgo un baptistu draudžu savienības locekle. Dievkalpojumi igauņu valodā notiek svētdienās plkst. 11, krievu valodā – plkst. 13.
Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.