Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.
Obinitsas apustuliskās pareizticīgās baznīcas-skolas būvniecība tika uzsākta 1897. gadā, bet iesvētīta tā tika 1904. gadā. Šī Baltijas zemēs unikālā baznīca-skola bija divstāvu koka ēka ar zvanu torni. 1950. gadā baznīcas darbība tika pārtraukta un ēka tika no dota skolas rīcībā. OBINITSAS JAUNĀ BAZNĪCA atrodas Obinitsas-Piusas ceļa malā, blakus kapsētai. 1950. gadā priesteris Vileomons Talomēss uzsāka jaunas baznīcas celtniecību. 1951. gadā baznīcas celtniecībai tika radīti daudzi šķēršļi - to neatbalstīja Veru apriņķa prāvests, taču atbalstīja Igaunijas bīskaps. 1952. gadā baznīca tika iesvētīta Jēzus Augšāmcelšanās vārda godam, to iesvētīja Tallinas bīskaps Romāns.
Tartu vecticībnieku lūgšanu nams ir mazs un mājīgs dievnams, kas atrodas 1946. gadā ierīkotajā lūgšanu nama torņa pamatnes priekšnamā, kas tika nopostīts kara laikā. Baznīcai joprojām nav spēka atjaunot vairāk. Tartu vecticībnieku lūgšanu namā varat apskatīt 19. gadsimta ikonas un 20. gadsimta vietējo ikonu gleznotāju darbus.Dievkalpojums krievu valodā notiek svētdienās plkst. 10.00
Augstā, no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvētā Verskas pareizticīgo baznīca nes Sv. Georga jeb Sv.Jura vārdu. Svarīgākie baznīcas svētki ir pavasara jurģu diena, kuru Setomā atzīmē 6. maijā. Tās kulminācija ir pēcpusdienas kirmaska jeb kapu un ciema svētki. Baznīca ir būvēta par tautas līdzekļiem, un šeit ir saglabāts oriģinālais ikonostass jeb ikonu siena no 20. gadsimta sākuma. Daļa no tās ir 17. gadsimtā uz koka gleznotā svētā Jura ikona, un baznīcā ir daudz skaistu, rokām darinātu, svinīgu dvieļu. Pie baznīcas atrodas Verskas kapsēta, kur dus vairāki nozīmīgi Setumā kultūras darbinieki.
Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".
Viduslaiku Rengu SV. Miķeļa baznīca ir veltīta Erceņģelim Miķelim. Baznīca ir pazīstama arī kā Rengu vecākā ēka. Svētnīca ir daudz cietusi vairāku karu laikā, kā arī laika gaitā sākotnējā arhitektūra atjaunošanas laikā ir daļēji mainījusies. Rengu baznīcas tagadējais veidols ir radīts pēdējās rekonstrukcijas gaitā, 1901. gadā.Ievērības cienīga baznīcā ir altārglezna (1901. gads, Drēzdenes šedevrs); ērģeles (V. Müllverstedt 1874) un vitrāžas (1900, Rīgas meistaru darbs).Noderīga informācija:Baznīca piedalās gan "Ceļinieku baznīcu", gan "Baznīcu nakts" programmā.Baznīcu var apmeklēt svētdienās dievkalpojuma laikā vai pēc iepriekšējas vienošanās.
Mīkses (Miiksi) Jāņa Kristītāja baznīca ir neliela koka pareizticīgo baznīca Igaunijas dienvidaustrumu stūrī Setomā. Šī baznīca ir īpaša galvenokārt ar savu stāstu. Tā tika uzcelta 1953. gadā, padomju laikā, kad reliģija un baznīcu celtniecība netika veicināta. Tomēr vietējie iedzīvotāji uzdrošinājās un uzcēla baznīcu ar saviem spēkiem, bieži strādājot vakaros un naktīs, lai izvairītos no varas iestāžu uzmanības. Mūsdienās Mīkses baznīca atkal ir setu kopienas spēka un izturības simbols, kur vietējā kopiena atjaunoja sabrūkošo svētnīcu par jaunu un ievērojamu seto baznīcu. Altāris un ikonas tika saglabātas, bet pilnībā jauna ir mežģīņu raksta fasāde, kurā izmantotas gan setu krāsas (sarkana, zila un aitas vilnas balta), gan setu jostas raksti. Baznīcas apkārtnē atrodas arī vecas kapsētas un svētie akmeņi, kas piešķir vietai īpašu vēsturisku un garīgu atmosfēru. Baznīca ir atvērta reizi mēnesī dievkalpojuma laikā, citos laikos baznīcā var iekļūt pēc vienošanās ar baznīcas vecāko (komunicē igauņu un krievu valodā). Svešvalodu tūrei Setomā iesakām pasūtīt vietējo gidu.
Par Rajas ciema vecticībnieku draudzes aktivitāšu sākumu var uzskatīt 18. gadsimta pirmo pusi. Sava dievnama celšanai Rajas ciema vecticībnieki saņēma atļauju tikai 1879. gadā. Dievnams tika nopostīts Otrā pasaules kara laikā, un pāri palicis ir tikai zvanu tornis. Pašreizējā lūgšanu namā ir 11 telpas. No 1854. līdz 1930. gadam lūgšanu namā mitinājās Gavrils Frolovs, kurš mācīja bērniem ikonu rakstīšanu, kā arī lasīšanu un rakstīšanu senslāvu valodā, un dziedāšanu pēc vecmodīgām notīm.