Sv. Mārtiņam veltītā baznīca atrodas Igaunijas svētceļojumu maršrutā, kas sākas no Piritas klostera un beidzas pie Vana-Vastselīnas bīskapa pils. Ceļotāji uz baznīcas dārzā esošā lūgšanu soliņa var uzkrāt spēkus. Nāciet apskatīt vienu no vecākajām draudzes baznīcām Igaunijā. Interesenti var doties uz baznīcas torni, no kura paveras unikāls skats uz skaisto Vertsjerves ezeru un visu apkārtni.Labi zināt:• Baznīca piedalās projektos "Ceļinieku baznīcas" un "Baznīcu nakts".• Nakts kauja no filmas "Vārdi uz marmora plāksnes" (2002) tika filmēta Rannu baznīcas dārzā.Baznīcu var apmeklēt svētdienās dievkalpojuma laikā vai pēc iepriekšējas vienošanās.
Kanepi Sv.Jāņa baznīca ir izteikti skaists dievnams, kura arhitekts ir Frīdrihs Sīgels. Baznīcā ir altārglezna "Kristus krustā" (A.Bauers, 1857) un pseidogotiskā stilā veidots altāris, valsts mēroga aizsargājamie pieminekļi ir divi koka svečturi (1810) un 18.gadsimta atzveltnes krēsls no bērza koka. Baznīcas torņa gala ir rīta zvaigzne. Interesanti zināt: Kanepi Sv.Jāņa baznīca tika celta 1804.-1810. gadam vecās koka baznīcas vietā. 1831.gadā baznīcu aizdedzināja zibens. Pašreizējā izskatā baznīca ir kopš 1877. gada.
Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.
Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.
Pie Valgas Jāņa baznīcas sienas 1934. gadā tika uzstādīta melnā granīta piemiņas plāksne ar turpat 200 vārdiem Brīvības cīņu Paju kaujā kritušajiem somu brīvprātīgajiem. Virs akmens vairogā attēlota Ziemeļu dēlu pulka zīme - leduslācis. 1940. gadā pēc komunistu pavēles piemiņas plāksne tika sadauzīta ar cērtēm. Paju kaujas 80. gadadienā 1999. gadā piemiņas plāksne tika atjaunota. Noderīgi zināt: * 1934. gadā piemiņas plāksni atklāja valsts vadītājs Konstantīns Petss; * pirmā plāksne tika izgatavota Somijā, otrā - Tartu; * ziedojumus otrās plāksnes izgatavošanai savāca Ilistaro pagasts (Somija) Osi Salo vadībā.
Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.
Baroka arhitektūra saskaņā ar pseidogotiku (pārbūve: Johans Gotfrīds Mīlhausens). 12 mazi bultveida tornīši simbolizē Kristus 12 apustuļus. Baznīcas muiža kā vēsturisks draudzes centrs, mācītājmājā (būvēts 1817.g.) atrodas muzejs.
Apustuliskā pareizticīgo baznīca ir klasicisma stilā celta trīsdaļīga, garenas formas ēka. Baznīcas rietumu daļā atrodas pulksteņa tornis, austrumu daļu grezno apaļas formas altāra apsīdi, savukārt ēkas centrā izvietota kapela. Klasicisma stilā veidoto eksterjeru grezno karnīzes un rustiski elementi, bet interjera noformējumā uzmanību piesaista 19. gadsimta ikonostass.