Jaunā Sātses baznīca tika uzcelta 1801. gadā un tā tika veltīta Svētajai lielmoceklei Paraskevai, kas cēlusies no Grieķijas Ikanioni pilsētas. Vecā baznīca atradās netālu no jaunuzceltā dievnama, un tās vietā šobrīd slejas akmens kolonna.Baznīcā ir apskatāmas pēc vecās koka baznīcas ikonostasa detaļām restaurēti "valdītāja vārti", kuri šobrīd gan netiek izmantoti, taču sniedz priekšstatu par baroka celtniecības mākslu.Baznīcā atrodas no15. gs. saglabājies akmens krusts, kam tiek piedēvēts brīnumains spēks.Par godu Lielmocekles Paraskevas piemiņai Sātsē tiek svinēti divi baznīcas svētki: mirušo piemiņas diena jeb päätnitsapäev (jūlija pēdējā piektdienā) un rämmanipäev (10. novembris).
Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.
Mīkses (Miiksi) Jāņa Kristītāja baznīca ir neliela koka pareizticīgo baznīca Igaunijas dienvidaustrumu stūrī Setomā. Šī baznīca ir īpaša galvenokārt ar savu stāstu. Tā tika uzcelta 1953. gadā, padomju laikā, kad reliģija un baznīcu celtniecība netika veicināta. Tomēr vietējie iedzīvotāji uzdrošinājās un uzcēla baznīcu ar saviem spēkiem, bieži strādājot vakaros un naktīs, lai izvairītos no varas iestāžu uzmanības. Mūsdienās Mīkses baznīca atkal ir setu kopienas spēka un izturības simbols, kur vietējā kopiena atjaunoja sabrūkošo svētnīcu par jaunu un ievērojamu seto baznīcu. Altāris un ikonas tika saglabātas, bet pilnībā jauna ir mežģīņu raksta fasāde, kurā izmantotas gan setu krāsas (sarkana, zila un aitas vilnas balta), gan setu jostas raksti. Baznīcas apkārtnē atrodas arī vecas kapsētas un svētie akmeņi, kas piešķir vietai īpašu vēsturisku un garīgu atmosfēru. Baznīca ir atvērta reizi mēnesī dievkalpojuma laikā, citos laikos baznīcā var iekļūt pēc vienošanās ar baznīcas vecāko (komunicē igauņu un krievu valodā). Svešvalodu tūrei Setomā iesakām pasūtīt vietējo gidu.
Tartu drukas un papīra mākslas centrs TYPA aicina piedalīties papīra marmorešanas darbnīcā. Šī vairāk nekā tūkstoš gadus vecā tehnika ir vienkāršs, bet aizraujošs veids, kā radīt unikālus mākslas darbus. Marmorešanas krāsas tiek pilinātas speciālā ūdens vannā, kur tās paliek virspusē, un ar bambusa nūjiņām vai citiem rīkiem no tām var veidot skaistus rakstus. Kad papīrs tiek viegli novietots uz ūdens virsmas, raksts tiek pārnests uz lapu, radot unikālu mākslas darbu. Katrs marmoretais papīrs ir unikāls, jo process sākas no jauna ar katru lapu. Tas padara darbnīcu par īpašu pieredzi, kur rezultāts vienmēr ir kaut kas jauns un pārsteidzošs. Dalībnieki var eksperimentēt ar dažādām krāsām un formām, ļaujot radošumam brīvi plūst. Izgatavoto papīru vēlāk var izmantot dažādos veidos – tas labi der kartīšu, ielūgumu un dāvanu iepakojumu dekorēšanai, grāmatu vākiem vai pat kā interjera dizaina elements. Darbnīcā izveidotās marmoretās papīra lapas sagādā prieku gan pašiem meistariem, gan ir lieliska dāvana citiem.
19. gadsimta Tartu iedzīvotāju muzejs atrodas vienā no Tartu vecpilsētas raksturīgākajiem vēsturiskajiem rajoniem, tieši pie Svētā Jāņa baznīcas. Muzejs atrodas koka ēkā, kas celta 1740. gados un ir viena no vecākajām dzīvojamām mājām Tartu. Vēsturiskā vide un precīzi atjaunotais interjers aizved apmeklētāju atpakaļ laikā uz 19. gadsimta vidu, kad Tartu kļuva par bagātu pilsoņu un amatnieku pilnu pilsētu. Muzejā var iepazīties ar 1830. gadu pilsoņu mājas interjeru, dzīvesveidu un tā laika pilsētnieku ikdienu. Var apskatīt dažādas telpas, kas iekārtotas laikmetam raksturīgajā vācu bīdermeijera stilā. Mājīgā un laikmetam uzticīgā atmosfēra sniedz iespēju sajust 19. gadsimta Tartu mājas ikdienas dzīves smaržu, skaņu un vizuālo tēlu. Vasaras sezonā ir atvērts arī neliels dārzs, kur aug tā laika lietderīgie augi un ziedi, sniedzot priekšstatu par to, kāda varēja būt pilsētnieku mājas zaļā vide gandrīz pirms diviem gadsimtiem. Iespējams piedalīties tematiskajās ekskursijās un izglītības programmās.
Peltsamā (Põltsamaa) pils gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga vieta, kas nes sevī cienījamu vēsturi – dibināta 1272. gadā upes krastā, bijusi Livonijas karaļa Magnusa rezidence un vēlāk lepna rokoko pils. Kari un ugunsgrēki atstāja pili drupās, bet tagad tā atkal ir atdzīvojusies un gaida tevi ciemos! Šodien pils piedāvā apmeklētājiem daudz aizraujoša. Vispirms ir vērts uzkāpt 7 stāvu pils torņa skatu platformā, no kuras paveras apburošs skats uz pilsētu jebkurā gadalaikā. Torni vainago atjaunotais vēsturiskais kupols, kas ir unikāls visā Igaunijā. Kompleksā esošā baznīca ir uzcelta tieši pils nocietinājuma mūros un tornī, un vasarā ir atvērta katru dienu. Konventa un vārtu ēkā atrodas mūsdienīga ekspozīcija, kas stāsta par pils un Peltsamā (Põltsamaa) pilsētas krāsaino vēsturi. Pils pagalmā gaida amatniecības darbnīcas, kur var vērot meistaru darbu vai arī pats iegādāties kaut ko interesantu. Ēdienu piedāvā restorāns "Oberpahlen", kur savijas vēsture un garšas. Atklāj Peltsamā (Põltsamaa) pili – vietu, kur vēsture atdzīvojas!
Parka izveides precīzs laiks nav zināms, taču tiek lēsts, ka galveno koku - bērzu un liepu - vecums ir vairāk nekā simts gadi. No skujkokiem parkā sastopamas egles un sudrabegles. Tamulas parka daļu ezera pusē ietver kokveida karaganas dzīvžogs. Tamulas ezeram ir ovāla forma austrumu - rietumu virzienā un tā vidējais dziļums ir 4,2 m, dziļākā vieta atrodas ezera ziemeļaustrumu daļā (7,5 m). Ezera platība ir 231 ha. Ezera pilsētas puses krastā ir ierīkota pludmale un skaista promenāde. Kreicvalda parkā ir pieejams pieejams (bez šķēršļiem) celiņš.
Gustavs II Ādolfs (1594-1632) bija Zviedrijas karalis un zviedru lielvalsts veidotājs, kurš tronī kāpa 16 gadu vecumā.Gustavs II Ādolfs krita Trīsdesmit gadu karā, kaujā pie Licenes. 1632. gadā īsi pirms kaujas viņš parakstīja Tartu Universitātes dibināšanas dokumentu, tādējādi būdams Tartu Universitātes dibinātājs.Gustava II Ādolfa pieminekļa, kas 1928.-1950. gadā atradās aiz Universitātes galvenās ēkas uz Karaļa laukuma, autors ir Otto Strandmans. 15. maijā padomju okupācijas vara pieminekli demontēja.1992. gadā Zviedrijas karalis Karls XVI Gustavs un karaliene Silvija atklāja jaunu pieminekli, kura autore ir Elizabete Tebeliusa-Mairena.