Sangastes pils

Rakstiskos avotos Veisiku muižas vārds pirmo reizi minēts 1558. gadā. 18.-19. gadsimtā viens no lielākajiem Livonijas muižas īpašumiem stiepās no Peltsamā pievārtes līdz pat Vertsjerves ezeram. Kopumā centrā ietilpa 52 ēkas, daļa no kurām saglabājusies līdz šodienai, bet palīgmuižu un spoguļu fabrikas teritorijās papildus bija vēl 67 celtnes. Veisiku muižnieka Timoteja Eberharda fon Bocka, kas savulaik pēc ķeizara Aleksandra I pasūtījuma izstrādāja Krievijas pirmās konstitūcijas projektu un vēlāk par to tika uz 9 gadiem ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, dzīvesstāsts aprakstīts Jāna Krossa romānā "Ķeizara trakais". Interesanti zināt: Šodien muižas galvenajā ēkā darbojas Veisiku aprūpes nams un ēka apskatāma vienīgi no ārpuses.

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

Tāgeperas pils ir īpaša vieta - šeit savijas elegance, lauku atmosfēra, vēsture un mūsdienas. Šo iespaidīgo jūgendstila arhitektūras pili sev norīkoja uzbūvēt barons Hugo fon Štriks jau vairāk nekā pirms simts gadiem. Atjaunotais pils komplekss ir unikāla vide, kas ietver jūgendstila pili, "à la carte" restorānu, greznu pils spa, viesnīcu, kas būvēta 1930. gadu stilā, sportošanas un atpūtas iespējas. Brauciet ciemos vienatnē vai kopā ar ģimeni - aizraujoša pils atmosfēra, miers, klusums, masāžas, "à la carte" restorāns, pirts, dziedinošs svaigs gaiss un vēl nebeidzama pieredze, kas kopsavilkumā nodrošina pilnīgu dvēseles mieru.

Pavadi aizraujošu kultūras pilnu dienas braucienu Sīpolu ceļā, kas iepazīstinās tevi ar sekojošo:* Baltvācu kultūra Alatskivi pilī;* Igaunijas zemnieku kultūra un Kodaveres draudzes apriņķis Juhana Līva muzejā vai Kodaveres tautas mantojuma centrā;* Krievu vecticībnieku kultūra Peipsimā tradīciju mantojuma centrā vai Kolkjas vecticībnieku muzejā;* vietējā sīpolu audzēšanas tradīcija Kostjas sīpolu saimniecībā (ar garšīgiem sīpolu pīrāgiem un patvāra tēju). Katrā vietā grupu sagaidīs vietējais gids, kurš zina daudz stāstu par vietējo dzīvi. Ja nepieciešams, ir iespējams pasūtīt transportu no piemērotas sākuma vietas, kā arī izmitināšanu un ēdināšanu.

Ahjas muiža ir būvēta viduslaikos (1553. gadā). Baroka stila Ahjas muižas divstāvu galvenā ēka ar četrslīpju jumtu, kas tika pabeigta 1740. gadu beigās, bija viena no greznākajām ēkām tā laika Dienvidigaunijā. No 1929.-1997. gadam kungu mājā darbojās skola.2007. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, un no ēkas palika vien mūri. Ir saglabājušās vairākas muižas palīgēkas, lai gan vairums no tām ir pārbūvētas. Kā apskates objekts ir aplūkojams skaistais parks ar dīķi, kas ir iekļauts dabas un kultūras mantojuma sarakstā.Muiža kopā ar savu parku daudziem ir pazīstama, pateicoties grāmatai "Mazais Illimārs", kura sarakstīta, balstoties uz Ahjas tautas rakstnieka Frīdeberta Tuglasa bērnības atmiņām.

Pajusi muiža ir uzcelta 17. gadsimtā. Garā, klasicisma stilā celtā muižas galvenā mūra ēka, visticamāk, tapusi 19. gadsimta sākumā. Tā bija vienstāvu ēka, kuras centrālajā daļā pacēlās trīs logu plata jumta izbūve. Divstāvu ēkas daļu greznoja trīsstūra frontons ar segmentāru logu. Muižas kompleksu papildināja liels daudzums palīgēku un plašs parks. Interesanti zināt: Līdz šodienai saglabājusies muižas galvenās ēkas vidējā daļa un labais spārns, kurā darbojas Pajusi Tautas nams.

Skaistā Moostes ezera krastā atrodas Nolkenu dzimtas valdīšanas laikā celtā Moostes muiža. Papildus greznajai centrālajai ēkai Moostes muižas lepnums ir arī viens no Igaunijas grandiozākajiem seno laiku stilā būvētajiem palīgēku kompleksiem. Lielākā daļa ēku ir būvētas no laukakmeņiem un dekorētas ar ķieģeļiem. Lielisku iespaidu atstāj apkārtējais parks, kas iekārtots angļu stilā. Muižas galvenajā ēkā darbojas skola, un renovētajā kādreizējā muižas darbnīcā ir atvērts Moostes muižas viesu nams, kādreizējā darba zirgu stallī darbojas Restauratoru darbnīca, muižas pārvaldnieka namā - Mākslas un sociālās prakses centrs, bet kādreizējā lopu kūts ir pārbūvēta par 500-vietīgu koncertzāli.

Kuremā klasicisma stilā veidoto muižas ēku 1837.–1843. gadā uzbūvēja fon Etingenu ģimene. Muižas ēku projektēja Tartu arhitekts E. J. T. Strauss. Pilī atrodas arī muzeja istaba, kas iepazīstina ar reģiona un Kuremā Lauksaimniecības skolas vēsturi. Patlaban pils telpas tiek izmantotas konferencēm. Sugām bagātais vairākpakāpju parks pazeminās Kuremā ezera virzienā, kas apbur atpūtniekus ar labi sakārtotu pludmali un atpūtas iespējām.