Veisiku muiža

Pavadi aizraujošu kultūras pilnu dienas braucienu Sīpolu ceļā, kas iepazīstinās tevi ar sekojošo:* Baltvācu kultūra Alatskivi pilī;* Igaunijas zemnieku kultūra un Kodaveres draudzes apriņķis Juhana Līva muzejā vai Kodaveres tautas mantojuma centrā;* Krievu vecticībnieku kultūra Peipsimā tradīciju mantojuma centrā vai Kolkjas vecticībnieku muzejā;* vietējā sīpolu audzēšanas tradīcija Kostjas sīpolu saimniecībā (ar garšīgiem sīpolu pīrāgiem un patvāra tēju). Katrā vietā grupu sagaidīs vietējais gids, kurš zina daudz stāstu par vietējo dzīvi. Ja nepieciešams, ir iespējams pasūtīt transportu no piemērotas sākuma vietas, kā arī izmitināšanu un ēdināšanu.

Sangastes pils ir viena no Dienvidigaunijas vietām, kas ir apmeklēšanas vērtas, un ir atzīmētas ar dzelteno logu. Šīs vietas apmeklēšana tiek ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Iedvesma Sangastes pils un muižas parkam tika gūta no slavenās Vindzoras pils Anglijā. Pils slavenās zāles, arhitektūra un vēsture piedāvā pilī organizēt lepnas kāzas, sanākšanas vai nakšņot īstā pils istabā. Pils restorāns pasniedz vietējos ēdienus un no Sangastes rudziem ražotu īstu rudzu degvīnu. Papildus pilij varat apskatīt arī stalli, pienotavu, klēti, ūdenstorni un dendroparku.

Rogosi muižas dibinātājs ir Stanislavs Roginskis no Polijas. No 1629.-1776. gadam muiža piederēja Hermanim fon Lībsdorfam, pēc tam tika dota līdzi pūrā meitai fon Glāzenapu ģimenei. Pēc muižas atsavināšanas no Glāzenaepu dzimtas, sākot no 1934.gada tur darbojās skola. Vietvārdu pārveidošanas laikā 1939. gadā šī vieta ieguva nosaukumu Rūsmē, bet muižas nosaukums ir tomēr pazīstams kā Rogosi. 1990. gada vasarā tēva mājas apmeklēja muižas īpašnieka dēls Otto fon Glāzenaps.Labi zināt: Muižas vārtu tornī atrodas novadpētniecības muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts vasaras sezonā. Kā vēsturiskie avoti par muižu, ir saglabājušies J.K.Broces akvareļi.

Järveres muiža ir celta kā Sõmerpalu palīgmuiža Vagulas ezera krastā 1766. gadā. Muižas dibinātājs bija Sõmerpalu muižas īpašnieks filozofijas doktors Frīdrihs Aleksandrs fon Millers ( Friedrich Alexander von Möller). Viņš lika uzcelt Järveres muižu savai mātei, un vēlāk tā tika saukta par vecās kundzes māju. Sõmerpalu un Järveres muižas atdalīja parks kas tika izveidots 1830.gadā. Šajā parkā jau tajā laikā bija apskatāmas apmēram 200 dažādas koku un krūmu sugas. Padomju laikā muižā bija Veru Mežu apsaimniekošanas centrs. Blakus esošās ēkas tika sakoptas un pārbūvētas 1993. gadā. Kultūras vērtību aizsardzības sarakstā esošā muiža pašlaik ir privātīpašums.

Tartu apriņķī atrodas Lukes muiža, kas piedāvā iespēju piedalīties aizraujošā ekskursijā, kas iepazīstina ar muižu un tās skaisto parku. Pastaigas laikā atklājas stāsti par Lukes muižas daudzveidīgo vēsturi, un tev ir iespēja iepazīties ar Dārznieka māju, Amatniecības darbnīcu un vēsturisko Pārvaldnieka māju. Ekskursija ir piemērota gan mazākām kompānijām, gan lielākām grupām, un to var saistīt arī ar citiem pasākumiem, piedāvājot viesiem neaizmirstamu kultūras pieredzi. Lukes muižas parks ir viens no vislabāk saglabātajiem oriģinālā plānojuma parkiem Dienvidigaunijā, un tas piedāvā brīnišķīgu vidi, kurā pastaigāties, baudīt dabas skaistumu un sajust vēsturiskās muižas atmosfēras īpašumu. Papildus ekskursijai iespējams pasūtīt ēdināšanu no Lukes muižas virtuves, kas bagātina apmeklējumu ar vietējām garšām un mājīgu atmosfēru. Ekskursijas laikā ir iespējams iegādāties Lukes muižas amatniecības izstrādājumus. Iepriekšējā vienošanās gadījumā apmeklējumu var kombinēt ar dažādām papildu aktivitātēm, piemēram, semināru organizēšanu vai ēdināšanas pakalpojumiem.

Ilenurmē esošā, labi saglabājusies Ilenurmes bruņinieku muiža (Üllenorm) avotos pirmoreiz minēta 1646. gadā, kad kareivis B. Bousselbergs muižu ieguva kā maiņas preci no Zviedrijas karaļvalsts apmaiņā pret akmens māju Tartu. Parka un kungu nama būvnieks varētu būt grāfs Kankrins (Cancrin), muižas īpašnieks 1856.-1883. gadā.Muiža ir gājusi no rokas rokā, galvenā nodarbošanās – labības audzēšana.1970. gada sākumā kādreizējās Ilenurmes muižas centra daudzās laukakmens ēkas tika piešķirtas Igaunijas Lauksaimniecības muzejam, kas apmeklētājiem ir atvērts no 1981. gada. Muzeja apmeklēšana ir par maksu. Kompleksā ir lapene, ciema šūpoles, zirgu staļļi.

Tehtveres muiža pirmoreiz minēta 1515. gadā, un viduslaikos tā piederēja Tartu bīskapam. 1919. gadā daļa no Tehtveres muižas zemes tika pārdota kā Tehtveres rajona pirmais celtniecības gruntsgabals. Muižas galvenā ēka (būvēta 1910. gadā Heimatšucs stilā jeb "tēvzemes aizsardzības" stilā) ir saglabājusies un tiek izmantota kā viena no Igaunijas Lauksaimniecības universitātes mācību ēkām (līdz ar to ir izveidota piebūve).Ir saglabājušās muižas blakusēkas un sīklopu kūts, kalpotāju nams, klēts-žāvētāva, lopu kūts, deputātnieka nams un kalve.Muiža ir apskatāma vienīgi no ārpuses, un ar to var iepazīties arī, piemēram, velosipēdu tūrē ar gidu "Tartu pilsētas muižas".

Vienstāva akmens muižas ēka ir uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā pusē. Ropkas muižas ēkas atrodas abās Ropkas ceļa pusēs. No muižas kompleksa vēl ir saglabājusies kalpotāju māja, kūts, pārbūvēts stallis, klēts, pagrabs un parks. Ropkas muižas parkā ir trīs dīķi, no kuriem vienu plānots atjaunot. Kalpotāju ēkas rietumu pusē, patlaban apbūvētā teritorijā, atradās regulāra plānojuma augļu dārzs. Ēka ir privātīpašumā un apskatāma tikai no ārpuses.