• Avasta
    • Ēdiens
    • Ģimene
    • Sports
    • Kultūra
    • Daba
    • Apmācība
    • Blogs
  • Planeeri
    • Naktsmītnes
    • Tūrisma informācija
    • Kopiena
    • Krustojums
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
LAT
  • LatviešuLAT
  • EestiEST
  • EnglishENG
  • РусскийRUS
  • SuomiFIN
Populaarsed otsingud:
Näita kõiki tulemusi
  • Māksla un dizains
  • Vēsture un kultūra
  • Skulptūras

100 000. Tartu iedzīvotāja dzimšanai veltīta skulptūru grupa

Narva mnt 2g, Tartu linn, Tartu maakond, 51009

Pieminekli veido granītā izkalts skaitlis 100 000 ar sēdoša bērna figūru uz cipara viens. Sākotnēji 100 000. Tartu iedzīvotāja dzimšanai par godu uzstādītais piemineklis atradās zaļajā zonā starp toreizējo restorānu “Kaunas” un Uzvaras tiltu. Sakarā ar restorāna pārbūvi, piemineklis tika pārvietots uz Emajē upes krastu un uzstādīts posmā starp “Atlanis” klubu un Loka tiltu.

Lahtiolekuajad

Aastaringselt

Ööpäevaringselt

Lingid

Vaata lisaks

  • Skulptūras

Studenti, kuri skūpstās

Skulptūra ar strūklaku „Skūpstošies studenti” ir viens no galvenajiem Tartu pilsētas simboliem. Jau 1948. gadā tajā pašā vietā atradās populāra strūklaka: kāzās ap to griezās kāzinieki, strūklakā arī peldējās.Skulptūra „Skūpstošies studenti” izveidota 1998. gadā (autors Mati Karmins). Kopš 2006. gada strūklaku ietver plāksnes ar Tartu sadraudzības pilsētu nosaukumiem: Bēuma, Deventera, Ferrara, Fredriksberga, Hafnarfjerdūra, Hemēnlinna, Kauņa, Lineburga, Pleskava, Rīga, Selisberija, Tampere, Turku, Upsala, Vesprēma, Cutfena. Plāksnes norāda sadraudzības pilsētu virzienus, uz tām redzams arī attālums līdz sadraudzības pilsētām no Tartu.

  • Skulptūras

Seto Dziesmumātes piemineklis

Seto Lauluimä piemiņas zīme ir veltīta visām slavenākajām Setomā dziesmu mātēm ar Hilanu Tārku, Miko Odi un Ire Matrinu priekšgalā. Seto Lauluimä piemiņas zīme tapa 1986. gadā un tā tika atklāta Seto Dziesmusvētku laikā. Seto Dziesmumātes pieminekļa modelis tika izgatavots Mākslinieku namā, un tā autors ir Elmārs Rebane. No granīta izgatavotās statujas augstums ir 3 m, bet svars - 9 tonnas. 1995. gadā Obinitsas uzpludinātā ezera un Seto Muuseumitarõ atklāšanas svinību laikā blakus Seto Lauluimä statujai tika atklāta piemiņas zīme arī citiem vietējiem dziesminiekiem.

  • Skulptūras

Brīvības piemineklis Valgā

Dienvidigaunijas brīvības cīnītājiem veltītais piemineklis ir nezināma karavīra figūra, kas stāv uz augstas pamatnes, pie jostas ir zobens un rokās plīvo karogs, otra roka ir augstu pacelta. Sākotnējais piemineklis tika atklāts leitnanta Juliusa Kuperjanova 31.dzimšanas dienā 11.10.1925, bet padomju varas nopostīts 1940. gada 21. septembra naktī. Brīvības piemineklis no jauna tika atklāts 16.08.2013 tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā. Pieminekļa projektu un statuju 1925. gadā izgatavoja Amandus Adamson, kurš piedalījās arī pieminekļa bronzas figūras liešanā Itālijā. Bronzas figūru tās oriģinālajā izmērā atjaunoja skulptors Jaak Soans. Restaurācijas projekta organizētājs ir majors Meelis Kivi.

  • Skulptūras

Catherine II Sculpture and Catherine Alley (Katariina allee)

The sculpture of Russian Empress Catherine II (sculptor Jaak Soans) was installed on the renovated Catherine Alley in 2014.The city of Võru was established as the centre of the newly created county under the new Provincial Governance Law of 1784. Catherine II personally gave a number of orders for the founding of a new city and affirmed the coat of arms of the city. The avenue from the first house of Võru town, the main building of the manor belonging to von Mengdens (Võru upper secondary school) to Lake Tamula, is shown on very early maps of Võru city. Catherine Alley connects the city's central square with Kreutzwald Park and Tamula Lake's promenade.

  • Skulptūras

Piemiņas zīme deportētajiem pie Veru dzelzceļa stacijas

Memoriāls (2016) ar savu emocionālo un iespaidīgo dizainu atgādina par vēsturi Veru pilsētā un Veru apriņķī laika periodā no 1941. līdz 1952. gadam, kā arī stāsta par deportēto cilvēku skarbo likteni. Tēlnieks Jāks Soans.

  • Skulptūras

Skulptūra Nipernaadi

Sedes parkā visus garāmgājējus ar paceltu cepuri rokā sveicina NIPERNAADI - mūžīgais ceļotājs un sapņotājs. Palūkojies uz viņa paceltā zābaka zoli un Tu ieraudzīsi ceļus, kas aicina neprātīgos klejojumos. Ja spēsi kaut daļiņu no tiem nospodrināt līdz spīdumam, tad ceļojumu veiksme pavadīs Tevi visos turpmākajos ceļos. Ieskaties viņam acīs, un arī tavā dvēselē iezagsies sapņi. Tavs skatiens kā apburts iegrims viņa acīs, pildot Tavu sirdi ar ilgām pēc kā skaista un nebijuša. Aizejot pamāj viņam, un piedzīvojumi Tev sekos pa pēdām.A. Gailita romāna "Toomas Nipernaadi" galvenā varoņa inspirētā, spēcīgā bronzas skulptūra NIPERNAADI gaida tikšanos ar Tevi.

  • Skulptūras

Skulptūra Oskars Vailds un Eduards Vilde

1999. gadā Tartu vecpilsētā izveidotā skulptūru grupa attēlo jautras spekulācijas par literatūras vēsturi. Uz soliņa sēž laikabiedri un vārda dvīņi, t.i., divi Vaildi: īru rakstnieks Oskars Vailds (1854-1900) un igauņu rakstnieks Eduards Vilde (1865-1933). Tēlniece Tiiu Kirsipuu, kura rakstnieku statujas modelēja uz fotogrāfiju pamata, ir atzīmējusi, ka, veidojot dubultfigūru, viņai prātā bija 1890. gads, kad abi Vaildi patiešām būtu varējuši satikties un sarunāties par dažām aizraujošām tēmām. Skulptūra simbolizē draudzību un starpkultūru dialogu. Abu rakstnieku skulptūra atrodas Tartu arhitektūras pieminekļa priekšā, pie bijušās Mattiesen tipogrāfijas ēkas, kurā tagad atrodas vīna un mākslas restorāns "Vilde ja Vine". Statuja ir iecienīts orientieris gan vietējo iedzīvotāju, gan apmeklētāju vidū. Sēžot uz soliņa blakus rakstniekiem, iespējams iemūžināt Tartu apmeklējumu skaistā attēlā. Skulptūras kopija tika ziedota arī Īrijas pilsētai Golvejai, no kurienes nākusi literārā klasiķa Oskara Vailda tēva ģimene.

  • Skulptūras

Alfreda Neilanda piemineklis

Valgā dzimušais svarcēlājs Alfreds Neilands (1895-1966) ir pirmais Igaunijas olimpiskais čempions. No 1920. gada Antverpenes olimpiskajām spēlēm A. Neilands atgriezās ar zelta medaļu. Veiksme pavadīja viņu arī Parīzes olimpiskajās spēlēs, kurās viņš ieguva sudraba medaļu. Noderīgi zināt: * Bronzas pieminekļa autors ir skulptors Mati Karmins. *No Valgas cēlies arī pirmais zināmais igaunis, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs - Hermanis Lerhenbaums, kurš piedalījās 1896. gada Atēnu spēlēs ASV flotes airētāju komandā.

  • Privacy Policy

"*" indicates required fields

This field is for validation purposes and should be left unchanged.
Es pilnvaroju tirdzniecību