Skulptūra Oskars Vailds un Eduards Vilde

Seto Lauluimä piemiņas zīme ir veltīta visām slavenākajām Setomā dziesmu mātēm ar Hilanu Tārku, Miko Odi un Ire Matrinu priekšgalā. Seto Lauluimä piemiņas zīme tapa 1986. gadā un tā tika atklāta Seto Dziesmusvētku laikā. Seto Dziesmumātes pieminekļa modelis tika izgatavots Mākslinieku namā, un tā autors ir Elmārs Rebane. No granīta izgatavotās statujas augstums ir 3 m, bet svars - 9 tonnas. 1995. gadā Obinitsas uzpludinātā ezera un Seto Muuseumitarõ atklāšanas svinību laikā blakus Seto Lauluimä statujai tika atklāta piemiņas zīme arī citiem vietējiem dziesminiekiem.

Sedes parkā visus garāmgājējus ar paceltu cepuri rokā sveicina NIPERNAADI - mūžīgais ceļotājs un sapņotājs. Palūkojies uz viņa paceltā zābaka zoli un Tu ieraudzīsi ceļus, kas aicina neprātīgos klejojumos. Ja spēsi kaut daļiņu no tiem nospodrināt līdz spīdumam, tad ceļojumu veiksme pavadīs Tevi visos turpmākajos ceļos. Ieskaties viņam acīs, un arī tavā dvēselē iezagsies sapņi. Tavs skatiens kā apburts iegrims viņa acīs, pildot Tavu sirdi ar ilgām pēc kā skaista un nebijuša. Aizejot pamāj viņam, un piedzīvojumi Tev sekos pa pēdām.A. Gailita romāna "Toomas Nipernaadi" galvenā varoņa inspirētā, spēcīgā bronzas skulptūra NIPERNAADI gaida tikšanos ar Tevi.

Repinas Papīrfabrika iepretim bijušajai galvenajai ieejai, zaļajā zonā stāv Koku dārza cīnītājs, vēsturiskā Koku dārza cīņas piemineklis (autors Riho Kuld, 1984), kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Dzelzs vīru.1784. gadā Repinā notika zemnieku sacelšanās, kas tika vērsta pret jauna nodokļa ieviešanu. Muižas koku dārzā izcēlās cīņa starp zemniekiem un zaldātiem. Cīņas rezultātā dzīvi zaudēja pieci zemnieki.

Skulptūra ar strūklaku „Skūpstošies studenti” ir viens no galvenajiem Tartu pilsētas simboliem. Jau 1948. gadā tajā pašā vietā atradās populāra strūklaka: kāzās ap to griezās kāzinieki, strūklakā arī peldējās.Skulptūra „Skūpstošies studenti” izveidota 1998. gadā (autors Mati Karmins). Kopš 2006. gada strūklaku ietver plāksnes ar Tartu sadraudzības pilsētu nosaukumiem: Bēuma, Deventera, Ferrara, Fredriksberga, Hafnarfjerdūra, Hemēnlinna, Kauņa, Lineburga, Pleskava, Rīga, Selisberija, Tampere, Turku, Upsala, Vesprēma, Cutfena. Plāksnes norāda sadraudzības pilsētu virzienus, uz tām redzams arī attālums līdz sadraudzības pilsētām no Tartu.

Tartu Tirgus ēkas priekšā novietotā skulptūra tika atklāta 17.01.2008., skulptors M.Karmins. To veido uz granīta pamatnes novietots dzelzs kubuls, kurā iegravētie burti un cipari informē par to, ka skulptūras atklāšanas diena - 17. janvāris tautas kalendārā atzīmēta kā Teņa diena, kad senie igauņi īpašā godā cēla tieši cūku.

Piemineklis Oskaram Lutsam tika uzstādīts 1987. gadā, un tā autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa). Oskars Luts (1887-1953) bija Igaunijas tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākais un lasītāju iemīļotākais darbs ir uz skolas atmiņām balstītā, liriski humoristiskā grāmata "Pavasaris" ("Kevade"). Viņš sarakstījis arī daudzas lugas, stāstus bēriem, atmiņas un feļetonus. Tartu, Rīgas ielas 38. namā, kur rakstnieks pavadīja savas dzīves pēdējos 17 gadus, ir iekārtots viņa muzejs. Oskars Luts ir apbedīts Tartu Paulusa kapsētā.

Dienvidigaunijas brīvības cīnītājiem veltītais piemineklis ir nezināma karavīra figūra, kas stāv uz augstas pamatnes, pie jostas ir zobens un rokās plīvo karogs, otra roka ir augstu pacelta. Sākotnējais piemineklis tika atklāts leitnanta Juliusa Kuperjanova 31.dzimšanas dienā 11.10.1925, bet padomju varas nopostīts 1940. gada 21. septembra naktī. Brīvības piemineklis no jauna tika atklāts 16.08.2013 tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā. Pieminekļa projektu un statuju 1925. gadā izgatavoja Amandus Adamson, kurš piedalījās arī pieminekļa bronzas figūras liešanā Itālijā. Bronzas figūru tās oriģinālajā izmērā atjaunoja skulptors Jaak Soans. Restaurācijas projekta organizētājs ir majors Meelis Kivi.

Skulptūra "Lauku sievas" ir tēlnieces Mares Mikofas 1974. gadā pabeigtā skulptūru grupa, kura kopš 2013. gada ir eksponēta uz Tartu Rātslaukuma, Tartu mākslas muzeja priekšā.Skulptūra attēlo divas sievietes, no kurām vecākā sēž apmierinātā nespēkā, bet otra, jaunākā - stāv viņai blakus, turot roku empātiski apskautu ap vecākās sievietes pleciem. Paaudžu atšķirības stipri atspoguļojas lauku sievu apģērbā - jaunākā valkā bikses, vieglu vesti un platformas apavus, bet vecākā - kleitu un priekšautu, atstājot kājas kailas.Ar skulptūru grupas "Lauku sievas" uzstādīšanu tika atzīmēta Tartu mākslas muzeja 25 gadu gadadiena kopš tā darbošanās šķībajā namā.