Kassinurmes pilskalns un svētbirzs

Kuremā dzirnavas pēc renovēšanas tika atvērtas 2009.gadā. Pirmajā stāvā atrodas svinību zāle ar kamīnu un pārdošanas lete, otrajā stāvā var rīkot izstādes un kursus. Trešajā stāvā ir atvērta ekspozīcija par Igaunijā esošajām Holandes tipa vējdzirnavām - šo stāvu grezno Kuremā vējdzirnavu makets. Ceturtajā, visaugstākajā stāvā, ir šauri logi, no kurienes paveras lielisks skats uz apkārtējo Vooremā.Kuremā dzirnavas ir atzīmētas ar National Geographic dzelteno logu, kas pārstāv vienu no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas, un tiek ieteiktas dabas mīļotājiem.

Pikajerves muiža, kas pazīstama arī ar Cantervillas pils nosaukumu, iespējams ir viena no mājīgākajām Igaunijas muižām. Muižas galvenā ēka (celta 1908. gadā) ar krāsainajām, no laukakmeņiem celtajām palīgēkām atrodas skaitā, kalnainā apvidū, uz ezera krastā esoša pakalna. Muižas galvenās ēkas gaiteņu sienas grezno ainavu un portretu gleznojumi, telpās izvietotas antīkas mēbeles, bet lustru gaisma piešķir telpām svinīgu un romantisku noskaņojumu. Šobrīd muižas komplekss ir privāts īpašums, kurā tiek rīkoti dažādi svinīgi pasākumi un tiek piedāvāti izmitināšanas pakalpojumi.

Pirmais vecticībnieku dibinātais lūgšanu nams atrodas Kukitā – tas ticis iesvētīts 1740. gada 14. septembrī. 1812. gada kara laikā vecticībnieki kazaki ziedoja Kukitas lūgšanu namam lukturi. 1833. gadā Kukitas draudzes sarakstā bija 397 vecticībnieki. Tagadējais lūgšanu nams tika uzbūvēts 1948.gadā Otrā pasaules kara laikā bojāgājušā lūgšanu nama vietā.Vecticībniekiem dievkalpojumi notiek katru svētdienu un visos svētkos – Ziemassvētkos, Augšāmcelšanās svētkos un Triju ķēniņu dienā.

Tartu Tirgus ēkas priekšā novietotā skulptūra tika atklāta 17.01.2008., skulptors M.Karmins. To veido uz granīta pamatnes novietots dzelzs kubuls, kurā iegravētie burti un cipari informē par to, ka skulptūras atklāšanas diena - 17. janvāris tautas kalendārā atzīmēta kā Teņa diena, kad senie igauņi īpašā godā cēla tieši cūku.

1999. gadā Tartu vecpilsētā izveidotā skulptūru grupa attēlo jautras spekulācijas par literatūras vēsturi. Uz soliņa sēž laikabiedri un vārda dvīņi, t.i., divi Vaildi: īru rakstnieks Oskars Vailds (1854-1900) un igauņu rakstnieks Eduards Vilde (1865-1933). Tēlniece Tiiu Kirsipuu, kura rakstnieku statujas modelēja uz fotogrāfiju pamata, ir atzīmējusi, ka, veidojot dubultfigūru, viņai prātā bija 1890. gads, kad abi Vaildi patiešām būtu varējuši satikties un sarunāties par dažām aizraujošām tēmām. Skulptūra simbolizē draudzību un starpkultūru dialogu. Abu rakstnieku skulptūra atrodas Tartu arhitektūras pieminekļa priekšā, pie bijušās Mattiesen tipogrāfijas ēkas, kurā tagad atrodas vīna un mākslas restorāns "Vilde ja Vine". Statuja ir iecienīts orientieris gan vietējo iedzīvotāju, gan apmeklētāju vidū. Sēžot uz soliņa blakus rakstniekiem, iespējams iemūžināt Tartu apmeklējumu skaistā attēlā. Skulptūras kopija tika ziedota arī Īrijas pilsētai Golvejai, no kurienes nākusi literārā klasiķa Oskara Vailda tēva ģimene.

Ziemas baznīca ir pārbūvēta no vecas baznīcas muižas palīgēkas un ir bijusi izmantota ziemas periodā. Tā ir maza mājīga baznīca, kas tika uzbūvēta, pateicoties somu atbalstam. Baznīca ir iesvētīta 1992.gadā 6.decembrī - Somijas neatkarības pasludināšanas gadadienā. Ziemas baznīcas iesvētītais nosaukums ir Atraitnes un Bāreņa kapela. Tā ir veltīta atraitnēm tādēļ, ka padomju laikos tieši viņas uzturēja baznīcu no saviem mazajiem ienākumiem. Blakus Ziemas baznīcai esošajā mācītājmuižas ēkā svētīts Igaunijas Studentu biedrības zili baltais karogs, kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts karogu.

Ziemā virs Peipusa ezera dažkārt var pacelties migla - kā piens. Krasta malas robeža miglā pazūd, un, iestājoties krēslai, migla paslēpj arī bākas gaismas. Tiek stāstīts, ka pirms daudziem gadiem šādā miglainā laikā zvejniekiem palīdzēja baznīcas zvani - tādējādi viņi saprata, kur atrodas krasts.Ninas dzelzsbetona bāka tika uzcelta 1938. gadā. Šī ir bāka, kuras redzamība ir līdz 10 jūras jūdzēm. Ninas torņa augstums ir 11 metri, gaismas augstums ir 14 metri.Pavasarī šeit uzkrājas slavenie Peipusa ezera aisbergi. Tas ir saistīts ar akmens tiltu, ko izveidojis igauņu nacionālā eposa varonis Kalevipoegs.

Otepē centrā, atjaunotajā centrālajā laukumā Igaunijas augstākajā karogu mastā plīvo Igaunijas zili-melni-baltais valsts karogs. Karogs tika pacelts 20 metrus augstajā mastā 2009. gada 4.jūnijā, atzīmējot 125. gadadienu, kad tika iesvētīts pirmais zili-melni-baltais karogs. Blakus karogam ir izvietoti informācijas stendi ar stāstu par Igaunijas karogu, kā arī turpat blakus Kopienas dārzā varat uzzināt aizraujošus faktus par Otepē vēsturi.Vai Jūs zinājāt, ka karogs, kuru iesvētīja 1884. gada 4.jūnijā, sākotnēji bija Igaunijas Universitātes studentu karogs, tad Igaunijas nacionālais karogs un tikai tad, kad tika proklamēta Igaunijas Republika, zili-melni-baltās krāsas kļuva par valsts krāsām?