Skulptūra ar strūklaku „Skūpstošies studenti” ir viens no galvenajiem Tartu pilsētas simboliem. Jau 1948. gadā tajā pašā vietā atradās populāra strūklaka: kāzās ap to griezās kāzinieki, strūklakā arī peldējās.Skulptūra „Skūpstošies studenti” izveidota 1998. gadā (autors Mati Karmins). Kopš 2006. gada strūklaku ietver plāksnes ar Tartu sadraudzības pilsētu nosaukumiem: Bēuma, Deventera, Ferrara, Fredriksberga, Hafnarfjerdūra, Hemēnlinna, Kauņa, Lineburga, Pleskava, Rīga, Selisberija, Tampere, Turku, Upsala, Vesprēma, Cutfena. Plāksnes norāda sadraudzības pilsētu virzienus, uz tām redzams arī attālums līdz sadraudzības pilsētām no Tartu.
1999. gadā Tartu vecpilsētā izveidotā skulptūru grupa attēlo jautras spekulācijas par literatūras vēsturi. Uz soliņa sēž laikabiedri un vārda dvīņi, t.i., divi Vaildi: īru rakstnieks Oskars Vailds (1854-1900) un igauņu rakstnieks Eduards Vilde (1865-1933). Tēlniece Tiiu Kirsipuu, kura rakstnieku statujas modelēja uz fotogrāfiju pamata, ir atzīmējusi, ka, veidojot dubultfigūru, viņai prātā bija 1890. gads, kad abi Vaildi patiešām būtu varējuši satikties un sarunāties par dažām aizraujošām tēmām. Skulptūra simbolizē draudzību un starpkultūru dialogu. Abu rakstnieku skulptūra atrodas Tartu arhitektūras pieminekļa priekšā, pie bijušās Mattiesen tipogrāfijas ēkas, kurā tagad atrodas vīna un mākslas restorāns "Vilde ja Vine". Statuja ir iecienīts orientieris gan vietējo iedzīvotāju, gan apmeklētāju vidū. Sēžot uz soliņa blakus rakstniekiem, iespējams iemūžināt Tartu apmeklējumu skaistā attēlā. Skulptūras kopija tika ziedota arī Īrijas pilsētai Golvejai, no kurienes nākusi literārā klasiķa Oskara Vailda tēva ģimene.
Kaarnakivi akmens Reuges parkā ir uzstādīts par godu rakstnieka Juhana Jaika (Juhan Jaik) 100. dzimšanas gadadienai. Skulptors Tiiu Kirsipuu. Aizraujošu fantāzijas stāstu autors, rakstnieks Juhans Paiks (1899-1948) ir dzimis Sännas ciemā, Veru apgabalā. Rakstnieks prata aizraujoši un saistoši rakstīt savus stāstus un dzejoļus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Igaunijas bērnu literatūras klasika - spoku un dzīvnieku stāsti "Kaarnakivi" aizrauj lasītājus arī mūsdienās.Kaarnakivi akmens, kā daudzi jau to zina, ir viens tāds akmentiņš, kas izpilda visas cilvēka vēlmes tad, ja cilvēks to atrod un māk ar to saprātīgi apieties.
Repinas Papīrfabrika iepretim bijušajai galvenajai ieejai, zaļajā zonā stāv Koku dārza cīnītājs, vēsturiskā Koku dārza cīņas piemineklis (autors Riho Kuld, 1984), kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Dzelzs vīru.1784. gadā Repinā notika zemnieku sacelšanās, kas tika vērsta pret jauna nodokļa ieviešanu. Muižas koku dārzā izcēlās cīņa starp zemniekiem un zaldātiem. Cīņas rezultātā dzīvi zaudēja pieci zemnieki.
Piemineklis Oskaram Lutsam tika uzstādīts 1987. gadā, un tā autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa). Oskars Luts (1887-1953) bija Igaunijas tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākais un lasītāju iemīļotākais darbs ir uz skolas atmiņām balstītā, liriski humoristiskā grāmata "Pavasaris" ("Kevade"). Viņš sarakstījis arī daudzas lugas, stāstus bēriem, atmiņas un feļetonus. Tartu, Rīgas ielas 38. namā, kur rakstnieks pavadīja savas dzīves pēdējos 17 gadus, ir iekārtots viņa muzejs. Oskars Luts ir apbedīts Tartu Paulusa kapsētā.
Skulptūra "Lauku sievas" ir tēlnieces Mares Mikofas 1974. gadā pabeigtā skulptūru grupa, kura kopš 2013. gada ir eksponēta uz Tartu Rātslaukuma, Tartu mākslas muzeja priekšā.Skulptūra attēlo divas sievietes, no kurām vecākā sēž apmierinātā nespēkā, bet otra, jaunākā - stāv viņai blakus, turot roku empātiski apskautu ap vecākās sievietes pleciem. Paaudžu atšķirības stipri atspoguļojas lauku sievu apģērbā - jaunākā valkā bikses, vieglu vesti un platformas apavus, bet vecākā - kleitu un priekšautu, atstājot kājas kailas.Ar skulptūru grupas "Lauku sievas" uzstādīšanu tika atzīmēta Tartu mākslas muzeja 25 gadu gadadiena kopš tā darbošanās šķībajā namā.
Tervas Ģimnāzijai blakus esošajā parkā 1928. gadā tika uzstādīts piemineklis Brīvības cīņās bojā gājušo piemiņai. Tā autors ir Aleksandrs Ellers. Otrā Pasaules kara laikā, 1940. gadā vietējie sarkanās varas pārstāvji pieminekli noņēma, un tas tika atjaunots Uzvaras dienā - 1990. gada 23. jūnijā. Vērtīgi zināt: Skolas puikas pieminekli draudzīgi iesaukuši par Juku.
Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 2004. gada 1. jūnijā Tartu Küüni ielā tika atklāta skulptora Ilo Euna (Ülo Õun) (1944-1988) no bronza veidotā skulptūra "Tēvs un dēls". Pēc skulptora atraitnes Ināras Eunas stāstītā, par tēva prototipu bijis pats Ilo Euns, bet bērns veidots pēc viņu tolaik pusotru gadu vecā dēla Kristjāna modeļa. Skulptūra tika radīta jau 1977. gadā un bronzā tā tika izlieta 1987. gadā. Sākotnēji bija paredzēts to novietot Tallinā, bet 2001. gada rudenī to nopirka Tartu pilsētas dome.