Reuges Marijas baznīca

Mierīgajā Elvas pilsētiņā Jūs atradīsiet historiciskā stilā celtu, sarkanu ķieģeļu baznīcu (arhitekts Arveds Eichorns). Šis ir pirmais Igaunijas Republikā uzceltais dievnams. Kādu laiku Elvas apdzīvotajā vietā darbojās Tartu Jāņa baznīcas draudze. Tādēļ atsevišķas baznīcas detaļas, piemēram, reti sastopamie, no apmetuma un ķieģeļiem veidotie rozes tipa logi baznīcas rietumu sienā sasaucas ar viduslaiku Tartu Jāņa baznīcas rozes logu.

Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.

Viduslaiku Rengu SV. Miķeļa baznīca ir veltīta Erceņģelim Miķelim. Baznīca ir pazīstama arī kā Rengu vecākā ēka. Svētnīca ir daudz cietusi vairāku karu laikā, kā arī laika gaitā sākotnējā arhitektūra atjaunošanas laikā ir daļēji mainījusies. Rengu baznīcas tagadējais veidols ir radīts pēdējās rekonstrukcijas gaitā, 1901. gadā.Ievērības cienīga baznīcā ir altārglezna (1901. gads, Drēzdenes šedevrs); ērģeles (V. Müllverstedt 1874) un vitrāžas (1900, Rīgas meistaru darbs).Noderīga informācija:Baznīca piedalās gan "Ceļinieku baznīcu", gan "Baznīcu nakts" programmā.Baznīcu var apmeklēt svētdienās dievkalpojuma laikā vai pēc iepriekšējas vienošanās.

1997. gadā tika uzcelta Karulas baznīca, kas tika pārbūvēta no vecas muižas graudu klēts. Baznīcu padara īpašu 2001. gadā Igaunijas mākslinieces Doloresas Hofmanes izveidotā vitrāža "Svētais Vakarēdiens", kurā uz Karulas apkaimes ainavas fona kā apustuļi attēloti vietējie iedzīvotāji. Karulas baznīcas durvis apmeklētājiem ir atvērtas svētdienas dievkalpojumu laikā. Baznīcas apmeklēšanai citā laikā iesakām sazināties ar draudzes pārstāvjiem. Noderīgi zināt: • Padomju laikā ēka tika izmantota par kūti. • Vitrāžu Karulas baznīcai uzdāvināja vācu muižnieku fon Grotu pēcteči

Tartu Doma kalnā esošā katedrāle ir viens no ievērojamākajām un lielākajām viduslaiku būvēm Igaunijā, kā arī viena no retajām divu torņu baznīcām. Katedrāles celtniecība sākās jau 13. gadsimtā, kad Tartu bija nozīmīga bīskapu pilsēta, un būvdarbi un papildinājumi turpinājās līdz 16. gadsimta sākumam. Reformācijas laikā katedrāle palika tukša un laika gaitā pārvērtās drupās. Tomēr tieši šīs spēcīgās sienas un plašie velvju loki līdz pat šodienai ir viens no Vecās Livonijas izcilākajiem ķieģeļu gotikas piemēriem, kas atspoguļo viduslaiku arhitektūras mērogu un meistaru prasmes. Katedrāles ēkā darbojas Tartu Universitātes muzejs, kas iepazīstina ar zinātnes, universitātes izglītības un Tartu akadēmiskā gara veidošanās vēsturi. Ir iespējams apmeklēt katedrāles torņus, no kuriem paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Tartu pilsētu un Emajegi upes ieleju. Blakus torņiem atrodas suvenīru veikals "Toomepood", kur var atrast dāvanas, zinātnes tematikas suvenīrus un universitātes simbolikas piemiņas lietas. Vakaros ēkai maģisku atmosfēru piešķir gaismas instalācija.

Palamuses baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku baznīcām Tartu ziemeļu daļā. Baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1234. gadā. Kā cietokšņa baznīca tā cilvēkiem karu laikā piedāvāja aizsardzību pret iebrucējiem. Apkārt baznīcai ir apbedījumu vieta, no kuras ir saglabājušies tikai 2 kapakmeņi. Unikālās koka skulptūras, kas atrodas uz altāra un kanceles, ir datētas ar 1696. gadu. Ēkas austrumu siena ārpusē ir attīrīta no apmetuma, un tur redzama glezna. Baznīcā katru svētdienu pulksten 11:00 notiek dievkalpojumi. Šeit notiek arī skaisti koncerti, un dažreiz ir iespējams noskatīties izrādes.

Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".

Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.