Palamuses baznīca ir viena no vecākajām viduslaiku baznīcām Tartu ziemeļu daļā. Baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1234. gadā. Kā cietokšņa baznīca tā cilvēkiem karu laikā piedāvāja aizsardzību pret iebrucējiem. Apkārt baznīcai ir apbedījumu vieta, no kuras ir saglabājušies tikai 2 kapakmeņi. Unikālās koka skulptūras, kas atrodas uz altāra un kanceles, ir datētas ar 1696. gadu. Ēkas austrumu siena ārpusē ir attīrīta no apmetuma, un tur redzama glezna. Baznīcā katru svētdienu pulksten 11:00 notiek dievkalpojumi. Šeit notiek arī skaisti koncerti, un dažreiz ir iespējams noskatīties izrādes.
Kalevipojas kamerā, kas atrodas Jegevas apriņķī Kēpā, ietilpst Kalevipojas muzejs, Kalevipojas piedzīvojumu parks, Kalevipojas rotaļu laukums un Saare kopienas centrs. Kalevipojas muzejā var gūt lielisku pārskatu par igauņu nacionālo eposu "Kalevipoegs" un iespēja rotaļīgā veidā iepazīties ar svarīgākajiem notikumiem. Ikviens, kurš vēlas, var noklausīties eposu kā audiogrāmatu vai sēdēt "Lidmašīnā" un noskatīties īsfilmu par vietām Igaunijā, kas saistītas ar Kalevipoja. Piedzīvojumu parkā Kalevipoja var pārbaudīt sevi starp zemi un debesīm, izvēloties augstāku vai zemāku taku. Tie, kas vēlas, var spēlēt arī disku golfu. Kalevipojas rotaļu laukumā izvietoti unikāli Kalevipoja izmēra darbarīki vai viņa mēbeles. Un pats labākais - visi šie priekšmeti ir kļuvuši par sava veida atrakciju rotaļu laukumā, kur var griezties, šūpoties vai vienkārši baudīt skaisto apkārtni... Šeit var rīkot arī dzimšanas dienas un seminārus. Publiskajā namā var organizēt dažādus pasākumus. Lielajā zālē var ietilpt apm. 100 cilvēki, mazais 30.
Muzejs atrodas Tartu apriņķī, vēsturiskajā Ilenurmes (Ülenurme) muižā, un iepazīstina ar lauksaimniecības un lauku dzīves attīstību Igaunijā. Muzejā līdztekus izstādēm kā bērniem, tā pieaugušajiem ir iespējams piedalīties muzeja nodarbībās, kā arī ņemt dalību darbnīcās vai pavāru skolās, izbaudīt patīkamo apkārtni un iepazīties ar saimniecības dzīvniekiem. Muzeja poniji izvedīs bērnus izbraucienā. Muzejā notiek vairāki gan tradicionāli, gan moderni pasākumi visai ģimenei.Muzeja telpas un teritoriju var iznomāt pasākumiem.
Igaunijas Nacionālais Klavieru muzejs atrodas sevišķā ēkā – vēsturiskajā Holdres muižas ēkā.Jūgendstilā veidotā galvenā ēka ar Heimatstil stila elementiem tika izveidota ap 1910. gadu Voldemara fon Ditmara laikā. Pirms tam muižas centrs nebija izveidots reprezentatīvā stilā. Ēkas arhitekts bija Otto Vildau, kurš ir arī tuvumā esošo Tāgeperas un Karksi muižas ēku projekta autors. Igaunijas Nacionālā Klavieru muzeja mērķis ir apkopot pēc iespējas pilnīgāku igauņu klavieru kolekciju.Pēc iepriekšējas vienošanās piedāvājam muzikālu ekskursiju gida pavadībā par klaviermuzeja iniciatoru ar komponistu, dziedātāju un mūzikas pedagogu Alo Peldmē.
14. gadsimtā celtā, gotiskā stila Sv. Jāņa baznīca Tartu, ir viena no vecākajām baznīcām Igaunijā, un tā izceļas ar unikālām terakotas skulptūrām, kas tiek uzskatītas par retām visā Eiropā. Sākotnēji baznīcā bija vairāk nekā 1000 ar rokām darinātu terakotas statuju, no kurām saglabājušās aptuveni 200. Katra skulptūra ir unikāla, kas ir radījusi pieņēmumus, ka tās attēlo toreizējos Tartu iedzīvotājus, vai citus svarīgus cilvēkus. No Sv. Jāņa baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats uz visu vēsturisko Tartu vecpilsētu. Tornī ir 2 bronzas zvani - Pēteris un Pāvils. Katra mēneša pēdējā svētdienā baznīcā notiek dievkalpojums angļu valodā!
Karls Ernsets fon Bērs bija dabas zinātnieks, aprakstošās un salīdzinošās embrioloģijas radītājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1810.-1811. gadā viņš studēja Tartu Universitātē medicīnu un saņēma arī doktora grādu. 1817. gadā kļuva par Kēnigsbergas zooloģijas un anatomijas profesoru. Pēterburgas periodā Bērs nodarbojās ar antropoloģiju, ģeogrāfiju un ihtioloģiju. Savas dzīves pēdējos gadus (1867-1876) zinātnieks atkal pavadīja Tartu, kur sarakstīja 3 rakstu un runu sējumus, un piedalījās Dabas pētnieku biedrības darbā, par kuras prezidentu viņš tika izvēlēts 1869. gadā. Karla Ernsta fon Bēra piemineklis tika radīts 1886. gadā, tā autors ir M. Opeku.
Par godu Brīvības cīņās kritušajiem 200 Reuges iedzīvotājiem, 1926. gadā pēc mācītāja Valtera Viksi iniciatīvas Reuges baznīcas tuvumā tika uzstādīts mākslinieka Voldemar Melliku izveidots piemineklis. Pieminekļa priekšpusē bija akmenī iekalts teksts: "1918-1920 Gods kritušajiem! Pateicīgā Reuges draudze." 1945. gadā boļševiki pieminekli iznīcināja, bet pieminekļa tuvumā tika uzstādīta bronzas karavīra statuja un tās stūrakmeņi tika ierakti zemē. Vietējais mākslinieks Aksels Ollmanns naktī izraka bronzas karavīru un apglabāja to savas saimniecības pagalmā. 1988. gadā tas tika izrakts. 1998. gada 30. oktobrī notika atjaunotā pieminekļa atklāšana. Pieminekli restaurēja "Ars Monumentaal".
Baroka arhitektūra saskaņā ar pseidogotiku (pārbūve: Johans Gotfrīds Mīlhausens). 12 mazi bultveida tornīši simbolizē Kristus 12 apustuļus. Baznīcas muiža kā vēsturisks draudzes centrs, mācītājmājā (būvēts 1817.g.) atrodas muzejs.