IELB Rannu Svētā Mārtiņa baznīca

Erceņģelim Miķelim veltītā baznīca tika uzcelta 1785. gadā. Baznīca atrodas Repinas uzpludinātā ezera krastā un no tās paveras gleznains skats uz Sillapē (Sillapää) pili un parku. Vēlīnā baroka stilā būvētās baznīcas sienas ir veidotas no apmestiem laukakmeņiem. Baznīcas fasādi grezno tā paša laikmeta skulptūras, kas simbolizē Cerību un Mīlestību.Baznīcas viens no vērtīgākajiem dārgumiem ir divdaļīgais altāra gleznojums "Augšāmcēlušā parādīšanās Magdalas Marijai" un "Jēzus guldīšana kapā", kura autors ir Karls Antropofs (1871).

Jaunā gotu stilā celts dievnams ar augstu, slaidu torni Vooremaa skaistajās ainavās. Baznīcā ir plašs, moderns interjers vēsturiskā laikmeta stilā. Par baznīcas būvēšanas gadu tiek uzskatīts 1770. gads, bet rekonstruēta tā tika 1889. gadā. Baznīcas muižā mācītāja un pazīstamā valodnieka Oto Vilhelma Masinga (Otto Wilhelm Masing) piemiņas akmens (1989).

Otepē Marijas luterāņu baznīca ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām. Šo vietu apmeklēšana tiek ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Otepē Marijas luterāņu baznīca ir vēsturiski saistīta ar Igaunijas karogu. 1884. gada 4. jūnijā baznīcas pastorāta ēkā tika iesvētīts Igaunijas Studentu biedrības zilimelnbaltais karogs, kas vēlāk, 1991. gadā kļuva par Igaunijas valsts karogu. Baznīca tika uzcelta neogotu stilā, altārglezna "Kristus krustā" ir nākusi no 1880. gada, Kesslera ērģeles no 1853. gada. Vasarās baznīcas durvis ir atvērtas ceļotājiem.

Viduslaiku Rengu SV. Miķeļa baznīca ir veltīta Erceņģelim Miķelim. Baznīca ir pazīstama arī kā Rengu vecākā ēka. Svētnīca ir daudz cietusi vairāku karu laikā, kā arī laika gaitā sākotnējā arhitektūra atjaunošanas laikā ir daļēji mainījusies. Rengu baznīcas tagadējais veidols ir radīts pēdējās rekonstrukcijas gaitā, 1901. gadā.Ievērības cienīga baznīcā ir altārglezna (1901. gads, Drēzdenes šedevrs); ērģeles (V. Müllverstedt 1874) un vitrāžas (1900, Rīgas meistaru darbs).Noderīga informācija:Baznīca piedalās gan "Ceļinieku baznīcu", gan "Baznīcu nakts" programmā.Baznīcu var apmeklēt svētdienās dievkalpojuma laikā vai pēc iepriekšējas vienošanās.

Vastselīnas vecajā kapsētā jeb vācu kapsētā atrodas Vastselīnas kapela, kas tautas valodā tiek dēvēta arī par Liphardu kapu kapelu. Tā tika uzcelta vienā gadā ar pašreizējo Vastselīnas baznīcu (1772). Liphardu dzimtas rīcībā, kas bija viena no Livonijas bagātākajām dižciltīgajām ģimenēm, bija visa Vastselīnas draudze no Misso līdz Orava, un viņu dzimta valdīja Vastselīnā septiņas ģenerācijas. Papildus Vastselīnai, šīs ģimenes locekļiem piederēja vairākas muižas, tostarp arī Raadi muiža. Vastselīnas muižas kapela ir viena no spilgtākajām agrīnā klasicisma lauku kapelām. Vērojama tikai no ārpuses.

Pirmā akmens baznīca Reugē tika uzcelta 16. gadsimtā. 1730. gadā Ziemeļu kara laikā nopostītās baznīcas vietā tika uzbūvēta jauna baznīca ar spēcīgu, četrstūra formas torni, kas tika iesvētīta Jaunavas Marijas vārda godam. 1854. gadā Reuges baznīca ieguva R. fon Mihlena altāra gleznu "Kristus krustā". 1860. gadā tika paaugstinātas baznīcas sienas un izbūvētas spoguļa velves. 1930. gadā baznīca ieguva brāļu Krīsu būvētās 31-reģistra ērģeles. Pirmais igauņu tautības mācītājs bija Rūdolfs Gotfrīds Kallass.Vērtīgi zināt: Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11.00, bet vasaras periodā baznīca atvērta svētceļotājiem. Biļešu cenas torņa apmeklējumam: pieaugušie 1,50, bērni 1, ģimenes biļete 3 eiro.

14. gadsimtā celtā, gotiskā stila Sv. Jāņa baznīca Tartu, ir viena no vecākajām baznīcām Igaunijā, un tā izceļas ar unikālām terakotas skulptūrām, kas tiek uzskatītas par retām visā Eiropā. Sākotnēji baznīcā bija vairāk nekā 1000 ar rokām darinātu terakotas statuju, no kurām saglabājušās aptuveni 200. Katra skulptūra ir unikāla, kas ir radījusi pieņēmumus, ka tās attēlo toreizējos Tartu iedzīvotājus, vai citus svarīgus cilvēkus. No Sv. Jāņa baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats uz visu vēsturisko Tartu vecpilsētu. Tornī ir 2 bronzas zvani - Pēteris un Pāvils. Katra mēneša pēdējā svētdienā baznīcā notiek dievkalpojums angļu valodā!

Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".