Tervas baznīca – kamerzāle

Pēc Otrā pasaules kara Tartu darbojošās baptistu draudzes pievienojās vienīgajam palikušajam baptistu lūgšanu namam: Golgātas draudzei, kuras lūgšanu nams tika atvērts 1931. gadā.2013. gadā draudze pārcēlās no vecā, Karlova rajonā esošā, lūgšanu nama telpām uz 1995. gadā būvēto, moderno baznīcas ēku, kas atrodas pilsētas centra tuvumā. Atklāšanas dievkalpojums jaunajā Veski ielas namā notika 2013. gada 10. novembrī, un tas sakrita ar Golgātas draudzes 112. dzimšanas dienas svinībām.Baznīca ir Igaunijas evaņģēliski-kristīgo un baptistu draudžu savienības locekle. Dievkalpojumi igauņu valodā notiek svētdienās plkst. 11, krievu valodā – plkst. 13.

Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.

Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.

Pirmā akmens baznīca Reugē tika uzcelta 16. gadsimtā. 1730. gadā Ziemeļu kara laikā nopostītās baznīcas vietā tika uzbūvēta jauna baznīca ar spēcīgu, četrstūra formas torni, kas tika iesvētīta Jaunavas Marijas vārda godam. 1854. gadā Reuges baznīca ieguva R. fon Mihlena altāra gleznu "Kristus krustā". 1860. gadā tika paaugstinātas baznīcas sienas un izbūvētas spoguļa velves. 1930. gadā baznīca ieguva brāļu Krīsu būvētās 31-reģistra ērģeles. Pirmais igauņu tautības mācītājs bija Rūdolfs Gotfrīds Kallass.Vērtīgi zināt: Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11.00, bet vasaras periodā baznīca atvērta svētceļotājiem. Biļešu cenas torņa apmeklējumam: pieaugušie 1,50, bērni 1, ģimenes biļete 3 eiro.

Apustuliskā pareizticīgo baznīca ir klasicisma stilā celta trīsdaļīga, garenas formas ēka. Baznīcas rietumu daļā atrodas pulksteņa tornis, austrumu daļu grezno apaļas formas altāra apsīdi, savukārt ēkas centrā izvietota kapela. Klasicisma stilā veidoto eksterjeru grezno karnīzes un rustiski elementi, bet interjera noformējumā uzmanību piesaista 19. gadsimta ikonostass.

Kanepi Sv.Jāņa baznīca ir izteikti skaists dievnams, kura arhitekts ir Frīdrihs Sīgels. Baznīcā ir altārglezna "Kristus krustā" (A.Bauers, 1857) un pseidogotiskā stilā veidots altāris, valsts mēroga aizsargājamie pieminekļi ir divi koka svečturi (1810) un 18.gadsimta atzveltnes krēsls no bērza koka. Baznīcas torņa gala ir rīta zvaigzne. Interesanti zināt: Kanepi Sv.Jāņa baznīca tika celta 1804.-1810. gadam vecās koka baznīcas vietā. 1831.gadā baznīcu aizdedzināja zibens. Pašreizējā izskatā baznīca ir kopš 1877. gada.

Kasepē ciematā, kas atrodas pie Peipusa ezera, ir vērts apskatīt krievu vecticībnieku lūgšanu namu, kas ir nepārtraukti darbojies kopš XVIII gadsimta.Pašreizējais lūgšanu nams ir celts 20. gadsimta sākumā, to 1902. gadā projektēja guberņas arhitekts Vilhelms Šilings (Wilhelm Schilling). Pirms Otrā pasaules kara ikonostasu ikonas atjaunoja Frolova skolas meistari. Lūgšanu namā ir atrodas ikonas pat no 17. gadsimta. Lūgšanu namā svētdienās plkst. 10.00 notiek lūgšanas krievu valodā.

Baznīca ir uzbūvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem un pabeigta 1907. gadā. Baznīcas celtniecībā aktīvi piedalījās lietuviešu un poļu izcelsmes dzelzceļa strādnieki. Baznīca darbojās līdz 1940. gadam, un kopš 1945. gada ēka izmantota par noliktavu, vēlāk - vingrošanas zāli. Baznīcas piebūve uzcelta 1995. gadā, un baznīca ir atjaunota. Noderīgi zināt: *baznīca ir bez torņa, jo Krievijas cariskā valdība nedeva tā celtniecībai atļauju.