Vastselīnas pils tika būvēta 1342. gadā. No Zviedrijas troņa tika nodota pavēle pie Vastselīnas pils kapelas piebūvēt vēl vienu baznīcu ārpus pils. Jaunā baznīca tika iesvētīta par Sv. Katrīnas baznīcu. Baznīcu kopā ar pili iznīcināja Krievijas artilērijas ugunis. Tika uzbūvēta vēl viena baznīca un nekavējoties tika uzsākta jaunas akmens baznīcas būve. Von Liphardt ziedoja baznīcai pie Kesslera izgatavotas ērģeles un altāra gleznu, ko bija gleznojis barons Maydells. Vastselīnas baznīca tika pārbūvēta pēc arhitekta Pohlmaņa plāna. 1911. gadā baznīca saņēma jaunas ērģeles, kuras izgatavoja brāļi Kriisas. Dievkalpojumi notiek svētdienās.
There is a remarkable historicist Orthodox church with quarrystone and brick walls and five onion-cupolas in Nõo small borough.The Nõo Congregation was founded in 1852 for Estonian Orthodox Christians who previously belonged to the Tartu Georgi congregation. The architecturally remarkable church is made of quarrystone and red bricks and has a bell-tower in the western side. It was completed in 1873. The interior architecture of the church is simple and the iconostasis dates back to the late 19th century.Services are held in the Holy Trinity Church in Nõo on the second Saturday of each month.
Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.
Kanepi Sv.Jāņa baznīca ir izteikti skaists dievnams, kura arhitekts ir Frīdrihs Sīgels. Baznīcā ir altārglezna "Kristus krustā" (A.Bauers, 1857) un pseidogotiskā stilā veidots altāris, valsts mēroga aizsargājamie pieminekļi ir divi koka svečturi (1810) un 18.gadsimta atzveltnes krēsls no bērza koka. Baznīcas torņa gala ir rīta zvaigzne. Interesanti zināt: Kanepi Sv.Jāņa baznīca tika celta 1804.-1810. gadam vecās koka baznīcas vietā. 1831.gadā baznīcu aizdedzināja zibens. Pašreizējā izskatā baznīca ir kopš 1877. gada.
Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.
Pirmais vecticībnieku dibinātais lūgšanu nams atrodas Kukitā – tas ticis iesvētīts 1740. gada 14. septembrī. 1812. gada kara laikā vecticībnieki kazaki ziedoja Kukitas lūgšanu namam lukturi. 1833. gadā Kukitas draudzes sarakstā bija 397 vecticībnieki. Tagadējais lūgšanu nams tika uzbūvēts 1948.gadā Otrā pasaules kara laikā bojāgājušā lūgšanu nama vietā.Vecticībniekiem dievkalpojumi notiek katru svētdienu un visos svētkos – Ziemassvētkos, Augšāmcelšanās svētkos un Triju ķēniņu dienā.
Augstā, no laukakmeņiem un ķieģeļiem būvētā Verskas pareizticīgo baznīca nes Sv. Georga jeb Sv.Jura vārdu. Svarīgākie baznīcas svētki ir pavasara jurģu diena, kuru Setomā atzīmē 6. maijā. Tās kulminācija ir pēcpusdienas kirmaska jeb kapu un ciema svētki. Baznīca ir būvēta par tautas līdzekļiem, un šeit ir saglabāts oriģinālais ikonostass jeb ikonu siena no 20. gadsimta sākuma. Daļa no tās ir 17. gadsimtā uz koka gleznotā svētā Jura ikona, un baznīcā ir daudz skaistu, rokām darinātu, svinīgu dvieļu. Pie baznīcas atrodas Verskas kapsēta, kur dus vairāki nozīmīgi Setumā kultūras darbinieki.
Tartu Doma kalnā esošā katedrāle ir viens no ievērojamākajām un lielākajām viduslaiku būvēm Igaunijā, kā arī viena no retajām divu torņu baznīcām. Katedrāles celtniecība sākās jau 13. gadsimtā, kad Tartu bija nozīmīga bīskapu pilsēta, un būvdarbi un papildinājumi turpinājās līdz 16. gadsimta sākumam. Reformācijas laikā katedrāle palika tukša un laika gaitā pārvērtās drupās. Tomēr tieši šīs spēcīgās sienas un plašie velvju loki līdz pat šodienai ir viens no Vecās Livonijas izcilākajiem ķieģeļu gotikas piemēriem, kas atspoguļo viduslaiku arhitektūras mērogu un meistaru prasmes. Katedrāles ēkā darbojas Tartu Universitātes muzejs, kas iepazīstina ar zinātnes, universitātes izglītības un Tartu akadēmiskā gara veidošanās vēsturi. Ir iespējams apmeklēt katedrāles torņus, no kuriem paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Tartu pilsētu un Emajegi upes ieleju. Blakus torņiem atrodas suvenīru veikals "Toomepood", kur var atrast dāvanas, zinātnes tematikas suvenīrus un universitātes simbolikas piemiņas lietas. Vakaros ēkai maģisku atmosfēru piešķir gaismas instalācija.