Taagepera hiking trail

Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.

Reuges senlejas pārgājienu taka ir 10 km gara. Trases sākuma punkts ir Hinni kanjonā vai Ēbiku ielejas (Ööbikuoru) centra auto novietnē. No Ēbiku ielejas uz Hinni kanjona pusi esošajās pārgājienu takās varat vērot atjautīgu cilvēku uzbūvētās hidrauliskās trieces, izpētīt Igaunijas visdziļāko ezeru - Reuges Suurjerves ezeru, apbrīnot Igaunijas Mātes pieminekli, apmeklēt Reuges parku.Ratasjerves, Tõugjerves un Kahrilas ezeru krastos varat apskatīt dažādus meža biotopus, pļavas un ciema ainavas, pa Enni strauta slīpo taku virzīties uz Hinni kanjonu. Pie Reuges senlejas plūst Reuges upe, kas ieplūst Vehandu upē. (beigas Pihajegi upē).Pārgājienu taka piesaista apmeklētājus ar tās neskarto dabu un skaistāko ieleju Igaunijā.

Starp Elvas mežiem atrodama noslēpumaina ūdenstilpe - ezers Vaikne. Skaistais meža ezers pats par sevi ir apskates objekts, kas jebkurā gadalaikā apbur apmeklētājus ar brīnišķīgo dabu un klusumu. Ezers ir piesaistījis arī dzejnieka J. Kernera uzmanību, kurš savulaik bieži ieradās šeit, lai smeltos iedvesmu savai daiļradei.Vieta ir piemērota atbildīgam atpūtniekam, kurš dod priekšroku mazāk apdzīvotām vietām un vēlas gūt aizraujošu pieredzi. Ezers ir piemērots peldēšanai. Ūdens ir tīrs un ļoti silts.Tikai izmantojot pie ezera esošo laipu, var droši doties ūdenī un izkļūt no tā.Peldēšana ir jūsu pašu atbildību!Teritoriju daiļo Mazās spēka takas koka skulptūras.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Atpūtas zona pie Pangodi ezera ir populāra atpūtas vieta, kas piedāvā dažādas iespējas izbaudīt dabu. Atpūtas kompleksā var peldēt, nakšņot teltīs un iekurināt ugunskuru. Uz lielā zāliena, kas atrodas blakus smilšu pludmalei, ir bērnu rotaļu laukums ar aktīvās atpūtas elementiem un volejbola laukums. Atpūtas zonas sākumā ir autostāvvieta, kurā var novietot līdz 30 automašīnām. Pie ezera atrodas Pangodi telšu zona, kur ir 3 ugunskura vietas ar nojumēm un 3 soliņiem. Pa Piksāres pārgājienu taku (1 km), kas sākas no autostāvvietas, var nonākt līdz Pangodi ugunskura vietai, kas atrodas Pangodi parka mežā, apmēram 500 m attālumā no kempinga laukuma. Lūdzu, saudzējiet dabu!

Kirna pārgājienu taka ir 6,8 km gara mācību taka, kas piedāvā lielisku iespēju iepazīties ar Pedjas upes palienēm un to mežiem. Lai gūtu labāku pārskatu par palieņu pļavām un upi, Altmetsa saimniecībā ir izveidots skatu tornis. Takas tālākajā vietā upi palīdz šķērsot piekaramais tilts. Pedjas upes labajā krastā atrodas diženais ozols Musutamm. Vairākās takas vietās var manīt arī mežacūku un bebru darbības pēdas. Atrodoties uz takas, var dzirdēt ar Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” šaušanas treniņiem saistītos šāviņus, jo tuvumā atrodas Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas Kirna mācību centrs. Piekļuves ceļi, pa kuriem nokļūt uz palienēm, vairākās vietās šķērso mācību taku, lūdzu, rūpīgi sekojiet takas marķējumam!

Kīdjerves dabas centrs atrodas Kīdjerves-Koorastes atpūtas teritorijā, Kīdjerves ciematā, gleznainās Ahjas upes krastā. Mūsu mērķis ir gan jaunus, gan arī vecākus apmeklētājus iepazīstināt ar reģiona skaistajām ainavām un virzīt apmeklētājus pie dabas retumiem tā, lai mežs un daba paši vērīgam novērotājam atklātu savus noslēpumus. Dabas centrā ir informācijas materiāli un informācija par Kīdjervi-Koorasti, citām RMK atpūtas vietām un dažādām apskates vietām. Tuvumā atrodas slavenā Taevaskoda, Kīdjerves Skudru karaļvalsts un gleznainais Valgesoo purvs.

Apmēram 1 km garajā takā, kas iepazīstina ar skudru dzīvesveidu, ceļotājs mazītiņo skudru pasaulē var justies kā milzis. 20 ha platībā ir izvietoti aptuveni 200 skudru pūžņi, no kuriem lielākais ir 1,7 m augsts. Šeit var aplūkot arī rekordaugsto egli (42 m). Taka ir aprīkota ar norādēm, informācijas plāksnēm un tiltiņiem, kas šķērso skudru pārvietošanās ceļus.Takā atļauts tikai pastaigāties. Ejot pa pārgājienu taku, pūžņu tuvumā izmantojiet tikai tur uzstādītos tiltiņus. Dzelzceļa otrā pusē sākas Laari mežkopības izziņas taka.Skudru civilizācija piedāvā aizraujošu pieredzi gan bērniem, gan pieaugušajiem.