Padakerves pārgājienu taka

Starp Elvas mežiem atrodama noslēpumaina ūdenstilpe - ezers Vaikne. Skaistais meža ezers pats par sevi ir apskates objekts, kas jebkurā gadalaikā apbur apmeklētājus ar brīnišķīgo dabu un klusumu. Ezers ir piesaistījis arī dzejnieka J. Kernera uzmanību, kurš savulaik bieži ieradās šeit, lai smeltos iedvesmu savai daiļradei.Vieta ir piemērota atbildīgam atpūtniekam, kurš dod priekšroku mazāk apdzīvotām vietām un vēlas gūt aizraujošu pieredzi. Ezers ir piemērots peldēšanai. Ūdens ir tīrs un ļoti silts.Tikai izmantojot pie ezera esošo laipu, var droši doties ūdenī un izkļūt no tā.Peldēšana ir jūsu pašu atbildību!Teritoriju daiļo Mazās spēka takas koka skulptūras.

Reuges senlejas pārgājienu taka ir 10 km gara. Trases sākuma punkts ir Hinni kanjonā vai Ēbiku ielejas (Ööbikuoru) centra auto novietnē. No Ēbiku ielejas uz Hinni kanjona pusi esošajās pārgājienu takās varat vērot atjautīgu cilvēku uzbūvētās hidrauliskās trieces, izpētīt Igaunijas visdziļāko ezeru - Reuges Suurjerves ezeru, apbrīnot Igaunijas Mātes pieminekli, apmeklēt Reuges parku.Ratasjerves, Tõugjerves un Kahrilas ezeru krastos varat apskatīt dažādus meža biotopus, pļavas un ciema ainavas, pa Enni strauta slīpo taku virzīties uz Hinni kanjonu. Pie Reuges senlejas plūst Reuges upe, kas ieplūst Vehandu upē. (beigas Pihajegi upē).Pārgājienu taka piesaista apmeklētājus ar tās neskarto dabu un skaistāko ieleju Igaunijā.

Aizraujošā taka, kas sākas pie Lielās Taevaskodas, vijās pa Ahjas upes augstajiem krastiem un populārās filmas "Pēdējā relikvija" takām. Pārgājienu takas maršrutā ir Lielā Taevaskoda, daļēji saglabājies Otteni jeb Valgesoo ūdensdzirnavu komplekss, Otteni dzirnavu tilts ar divām velvēm un miniatūrs kanjons, kas kļuva slavens, pateicoties firmai "Pēdējā relikvija", kā arī gleznaini skati uz Ahjas upi un meža brāļu bunkura bedre. Taka ir marķēta ar zaļu marķējumu un virziena norādēm, takas gaitā ir vairākas informācijas tāfeles. Ottenas ugunskura vietā var uzsliet teltis un iekurināt ugunskuru. Braucot ar automašīnu, pārgājiens sākas no Saesāres stāvlaukumā, tāpēc taka ir apmēram 2 km garāka.

Valga/Valka - Apes šaursliežu dzelzceļš satiksmei tika atvērts 1900. gadā, un pēdējie vilcieni šeit kursēja 1970. gadā.Mūsdienās lielākā daļa no vecā dzelzceļa uzbēruma tiek izmantota kā pārgājienu taka, kas vijās cauri mežiem un pāri laukiem - lielākoties pa mierīgiem grants un zemes ceļiem.Valka - Žuldini un Koikkila - Hargla posmā taka virzās uz lielākiem ceļiem, jo ​​bijušais dzelzceļa uzbērums tur pārsvarā nav izbraucams.Pie dzelzceļa uzbēruma vecajiem gulšņiem ir piestiprinātas daudzas senās dzelzceļa fotogrāfijas un ar dzelzceļu saistīti vēsturiski avīžu raksti. Harglā atrodas pārgājienu dalībniekiem paredzēta atpūtas vieta.

Igaunijas un Latvijas robežas upes Gaujas krastos atrodas aizraujoša pārgājienu taka, kurā var atklāt divu valstu kultūras mantojumu. Taka ved turp un atpakaļ, tās garums vienā virzienā ir 22 km, kopā 44 km. Taka iepazīstina ar seno igauņu dzīvesveidu un piedāvā iespēju iepazīties ar vēsturisko mantojumu dabas vidū! Taka ved gar, piemēram, Taheva muižu, vējdzirnavām, siena šķūņa drupām un dižkokiem. Ir pieejamas vairākas ugunskura vietas un kempinga vietas. Taka ir marķēta, aprīkota ar informācijas stendiem igauņu, latviešu un angļu valodā, un to var izbraukt arī ar velosipēdu.

Harimegi ir viens no lielākajiem plakankalniem Otepē augstienē (211 m virs jūras līmeņa). Apciemojot Otepē apkārtni, noteikti būtu vērts apmeklēt arī Harimegi. Harimē skatu tornis atrodas 3 km attālumā no Kēriku, Sangastes virzienā. No torņa paveras tāli skati uz Otepē kalniem un pāri Mazās Emajegi upes ielejai uz Karulas kalnu. Noderīga informācija: Harimegi ir saukts arī par Lēnarda vai Leonarda kalnu. No 1816.-1819. gadam šeit veica ģeodēziskos apsekojumus starptautiski atzīts astronoms un mērnieks Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (1793-1864).

Ap Kirikumē (Kirikumäe) ainavas aizsardzības zonā izvietoto ezeru ir ierīkotas divas iezīmētas dabas takas: pirmā taka ved apkārt Kirikumē ezeram, savukārt otrā taka sniedz iespēju iepazīties ar purva ezeru, mežu un palieņu pļavu sistēmu, kas ir izvietota uz austrumiem no ezera.Abas takas ir lieliski piemērotas tiem ceļiniekiem, ko nebaida dabīgi šķēršļi - te nav nedz dēļu celiņu, nedz tiltu margu, arī kājas var viegli saslapināt. 1. taka(3,5 km) ir atzīmēta ar sarkanas krāsas, bet 2. taka (4 km)- ar zaļas krāsas apļiem, kas uzkrāsoti uz kokiem. Papildus te ir izvietotas ceļa norādes un informācijas plāksnes.

Verijerves mācību taka ir apmēram 1 km gara, uz takas ir 9 informācijas stendi, kas iepazīstina ar augiem, kokiem-krūmiem, putniem un dzīvniekiem. Taka vijas pa Verijerves ieleju un meža parku. Uz takas redzēsiet koka norādes, 3 ugunskura vietas ar grilēšanas restēm un dēļu soliņiem. Ar Verijerves ezeru (Asins ezeru) ir saistītas vairākas leģendas. Savu vārdu ezers ir ieguvis jau sensenos laikos, kad vergi tika sodīti ar pēršanu ezera krastā esošajā pagrabā, un vergu asinis esot ezera ūdeni sarkanā krāsā nokrāsojušas. Cits stāsts vēsta par ļauno Kasaritsas muižnieku, kuru kučieris reiz naktī aizmigušu kopā ar visu karieti no augstas nogāzes ir ieripinājis ezerā.