Skulptūra ar strūklaku „Skūpstošies studenti” ir viens no galvenajiem Tartu pilsētas simboliem. Jau 1948. gadā tajā pašā vietā atradās populāra strūklaka: kāzās ap to griezās kāzinieki, strūklakā arī peldējās.Skulptūra „Skūpstošies studenti” izveidota 1998. gadā (autors Mati Karmins). Kopš 2006. gada strūklaku ietver plāksnes ar Tartu sadraudzības pilsētu nosaukumiem: Bēuma, Deventera, Ferrara, Fredriksberga, Hafnarfjerdūra, Hemēnlinna, Kauņa, Lineburga, Pleskava, Rīga, Selisberija, Tampere, Turku, Upsala, Vesprēma, Cutfena. Plāksnes norāda sadraudzības pilsētu virzienus, uz tām redzams arī attālums līdz sadraudzības pilsētām no Tartu.
1999. gadā Tartu vecpilsētā izveidotā skulptūru grupa attēlo jautras spekulācijas par literatūras vēsturi. Uz soliņa sēž laikabiedri un vārda dvīņi, t.i., divi Vaildi: īru rakstnieks Oskars Vailds (1854-1900) un igauņu rakstnieks Eduards Vilde (1865-1933). Tēlniece Tiiu Kirsipuu, kura rakstnieku statujas modelēja uz fotogrāfiju pamata, ir atzīmējusi, ka, veidojot dubultfigūru, viņai prātā bija 1890. gads, kad abi Vaildi patiešām būtu varējuši satikties un sarunāties par dažām aizraujošām tēmām. Skulptūra simbolizē draudzību un starpkultūru dialogu. Abu rakstnieku skulptūra atrodas Tartu arhitektūras pieminekļa priekšā, pie bijušās Mattiesen tipogrāfijas ēkas, kurā tagad atrodas vīna un mākslas restorāns "Vilde ja Vine". Statuja ir iecienīts orientieris gan vietējo iedzīvotāju, gan apmeklētāju vidū. Sēžot uz soliņa blakus rakstniekiem, iespējams iemūžināt Tartu apmeklējumu skaistā attēlā. Skulptūras kopija tika ziedota arī Īrijas pilsētai Golvejai, no kurienes nākusi literārā klasiķa Oskara Vailda tēva ģimene.
Memoriāls (2016) ar savu emocionālo un iespaidīgo dizainu atgādina par vēsturi Veru pilsētā un Veru apriņķī laika periodā no 1941. līdz 1952. gadam, kā arī stāsta par deportēto cilvēku skarbo likteni. Tēlnieks Jāks Soans.
Piemineklis Oskaram Lutsam tika uzstādīts 1987. gadā, un tā autori ir A.Rimms (A. Rimm) un A.Murdmā (A. Murdmaa). Oskars Luts (1887-1953) bija Igaunijas tautas rakstnieks. Viņa pazīstamākais un lasītāju iemīļotākais darbs ir uz skolas atmiņām balstītā, liriski humoristiskā grāmata "Pavasaris" ("Kevade"). Viņš sarakstījis arī daudzas lugas, stāstus bēriem, atmiņas un feļetonus. Tartu, Rīgas ielas 38. namā, kur rakstnieks pavadīja savas dzīves pēdējos 17 gadus, ir iekārtots viņa muzejs. Oskars Luts ir apbedīts Tartu Paulusa kapsētā.
Sedes parkā visus garāmgājējus ar paceltu cepuri rokā sveicina NIPERNAADI - mūžīgais ceļotājs un sapņotājs. Palūkojies uz viņa paceltā zābaka zoli un Tu ieraudzīsi ceļus, kas aicina neprātīgos klejojumos. Ja spēsi kaut daļiņu no tiem nospodrināt līdz spīdumam, tad ceļojumu veiksme pavadīs Tevi visos turpmākajos ceļos. Ieskaties viņam acīs, un arī tavā dvēselē iezagsies sapņi. Tavs skatiens kā apburts iegrims viņa acīs, pildot Tavu sirdi ar ilgām pēc kā skaista un nebijuša. Aizejot pamāj viņam, un piedzīvojumi Tev sekos pa pēdām.A. Gailita romāna "Toomas Nipernaadi" galvenā varoņa inspirētā, spēcīgā bronzas skulptūra NIPERNAADI gaida tikšanos ar Tevi.
Dienvidigaunijas brīvības cīnītājiem veltītais piemineklis ir nezināma karavīra figūra, kas stāv uz augstas pamatnes, pie jostas ir zobens un rokās plīvo karogs, otra roka ir augstu pacelta. Sākotnējais piemineklis tika atklāts leitnanta Juliusa Kuperjanova 31.dzimšanas dienā 11.10.1925, bet padomju varas nopostīts 1940. gada 21. septembra naktī. Brīvības piemineklis no jauna tika atklāts 16.08.2013 tā kādreizējā atrašanās vietā Kuperjanova ielā. Pieminekļa projektu un statuju 1925. gadā izgatavoja Amandus Adamson, kurš piedalījās arī pieminekļa bronzas figūras liešanā Itālijā. Bronzas figūru tās oriģinālajā izmērā atjaunoja skulptors Jaak Soans. Restaurācijas projekta organizētājs ir majors Meelis Kivi.
Tartu Tirgus ēkas priekšā novietotā skulptūra tika atklāta 17.01.2008., skulptors M.Karmins. To veido uz granīta pamatnes novietots dzelzs kubuls, kurā iegravētie burti un cipari informē par to, ka skulptūras atklāšanas diena - 17. janvāris tautas kalendārā atzīmēta kā Teņa diena, kad senie igauņi īpašā godā cēla tieši cūku.
Tervas Ģimnāzijai blakus esošajā parkā 1928. gadā tika uzstādīts piemineklis Brīvības cīņās bojā gājušo piemiņai. Tā autors ir Aleksandrs Ellers. Otrā Pasaules kara laikā, 1940. gadā vietējie sarkanās varas pārstāvji pieminekli noņēma, un tas tika atjaunots Uzvaras dienā - 1990. gada 23. jūnijā. Vērtīgi zināt: Skolas puikas pieminekli draudzīgi iesaukuši par Juku.