Kaljupealse campfire site

Soontaga pārgājienu taka atrodas Kiidjärve-Kooraste atpūtas zonā. Taka vijas pa Dienvidigaunijas tipiskā reljefā augošu jaukto mežu, nonākot līdz Mazās Emajegi (Väike-Emajõgi) upes krastam. Kājām pieveicamā pārgājienu taka ir apļveida.Pārgājienu takā ir vairāki informācijas stendi, kas iepazīstina ar reģiona dabu. Pārgājienu takā esošās ūdenskrātuves, kas priecē acis, ir pārejamas pār tiltiem. Turklāt pārgājienu dalībnieku rīcībā atpūtas zonā ir Soontaga telšu zona ar ugunskura vietām.Ja apmeklēsiet pārgājienu taku sezonā, ceļā varēsiet atrast meža ogas un sēnes.

3 km garā Tervandu (Tõrvandu) meža mācību taka sākas no krustojuma, kas atrodas 400 m attālumā rietumu virzienā no Pehni (Pähni) Dabas mājas. Iezīmētā un ar informācijas plāksnēm aprīkotā pārgājienu taka ir paredzēta visiem meža draugiem. Takas malā ir ierīkotas ugunskura vietas un nojumes.Vērtīgi zināt: Takas 25 apskates punktiem var piekļūt arī ar automašīnu.

Laari ugunskura vietas stāvvietā sākas 3 km gara, apļveida mežkopības izziņas taka, kas ir piemērota mierīgai pastaigai gan tiem, kam patīk atpūsties pie ugunskura, gan dabas mīļotājiem, gan arī tiem, kas pastaigājas ar mīļdzīvnieku.Taka ir ļoti daudzveidīga – vijas pa meža ceļiem un taciņām, caur gaismas pildītiem priedulājiem, noslēpumainiem eglājiem un skatu piesaistošām bērzu birzīm, pār Lambiniit pļavu un grāvi, kura šķērsošanai ir izveidoti koka tiltiņi.Taka ir aprīkota ar virziena norādēm un sarkaniem marķējumiem uz kokiem, uz takas esošās informācijas plāksnes iepazīstina ar apkārtējo dabu un dažādiem mežsaimniecības veidiem.

Helmes alas - vislepnākās no kādreizējām grotām Igaunijas teritorijā - apskatāmas Helmes muižas parkā. Uz ziemeļiem no pilsdrupām izvietotajās alās aptuveni 3 m apmērā atsedzas baltais Burtnieku svītas smilšakmens. Dažas slavenākās alas ir iegruvušas. Kādreiz alu sistēma sastāvēja no septiņām ar ejām savienotām telpām, lielākā no tām bija Moosas baznīca. Alas ir izveidojuši avoti, vēlāk cilvēki tās paplašinājuši un izmantojuši kā slēptuves. Noderīgi zināt: Helmes alas senie ļaudis dēvējuši arī par Elli.Kara laikā vecie igauņi tās izmantoja kā slēptuves.

No Tellingumegi 28 metrus augstā koka skatu torņa paveras apbrīnojams skats uz līkumainās Mustjegi upes palienēm. Mustjegi upe ieplūst Gaujā, kas 22 kilometru garumā ir Igaunijas un Latvijas robežupe. Atpūtas vietā apmeklētāji var izmantot divas ugunskura vietas, malkas šķūni, galdu ar nojumi un šūpoles. Šeit var nakšņot arī teltīs.Tellingumegi pakājē sākas ar norādēm iezīmēta 18 km gara velosipēdu taka un 2 km pārgājienu taka apkārt Tellingumegi kalnam. No šejienes var doties arī pa velotaku, kas vijās cauri Igaunijai un Latvijai gar Gaujas krastu.

Karula nacionālais parks ir mazākais nacionālais parks Igaunijā, kura kupolveida ainava ir bagāta ar ezeriem, un augstienē ir 60 ezeri. Nacionālais parks ir atvērts visiem: ģimenēm, mugursomniekiem un dabas entuziastiem, piedāvājot dažādas iespējas atpūtai un pārgājieniem. Apmeklētāju centrs pie Ähijärve sniedz informāciju par iespējām nacionālajā parkā, un pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Karulas reģiona vēsturi, dabu, tautas kultūru, kā arī mūsdienu dzīvesveidu. Nacionālā parka sirds ir Ähijärv, kas ir ideāla vieta laivošanai, peldēšanai un dabas baudīšanai. Pārgājienu entuziastus gaida labi uzturētas takas, kas ved cauri mežiem, pļavām un kalnainām ainavām, piedāvājot skatus, kas raksturīgi tikai Karulai. Populāri galamērķi ir Rebäse pārgājienu taka, Lüllemäe skatu tornis un Kaika kupolveida ainava, no kurienes paveras lielisks skats uz viļņoto ainavu. Nacionālajā parkā ir daudz kempingu un ugunskuru vietu, kā arī dabiskas peldvietas, kas padara to piemērotu gan dienas izbraucieniem, gan ilgākai atpūtai.

Kisejärve hiking trail is 6 km long and runs along former horse roads and swamp borders (rubber boots are recommended). The hiking trails takes you past several lakes, valuable nature and bog communities and you can also see the results of the activities of beavers.

Apmēram 1 km garajā takā, kas iepazīstina ar skudru dzīvesveidu, ceļotājs mazītiņo skudru pasaulē var justies kā milzis. 20 ha platībā ir izvietoti aptuveni 200 skudru pūžņi, no kuriem lielākais ir 1,7 m augsts. Šeit var aplūkot arī rekordaugsto egli (42 m). Taka ir aprīkota ar norādēm, informācijas plāksnēm un tiltiņiem, kas šķērso skudru pārvietošanās ceļus.Takā atļauts tikai pastaigāties. Ejot pa pārgājienu taku, pūžņu tuvumā izmantojiet tikai tur uzstādītos tiltiņus. Dzelzceļa otrā pusē sākas Laari mežkopības izziņas taka.Skudru civilizācija piedāvā aizraujošu pieredzi gan bērniem, gan pieaugušajiem.