Ainola centra viesu nams

Uz Otepē Marijas luteriskās baznīcas priekšā esošā pakalna uzstādītais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem ir ievērojams ar to, ka 30 gadus tas bija paslēpts zemes klēpī. Pēc atjaunošanas piemineklis tika no jauna atklāts 1989. gadā. Saglabājusies ir pieminekļa augšējā daļa ar uzrakstu "GODS KRITUŠAJIEM" un 22 vārdiem, bet granīta klucis ar tajā iekalto pilno sarakstu netika atrasts. Metāla dekoratīvo elementu autors ir skulptors Jiri Ojavers. Vērtīgi zināt: Sākotnējā pieminekļa autors bija Voldemārs Melniks, bet tā realizētājs - akmeņkalis P. Vēbers. Pirmā pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1928. gada 10. jūnijā.

Iztēli provocējošs pārgājiens ar sniega kurpēm aizvedīs jūs uz eiropiešu un slāvu kultūras robežām, uz Igaunijas-Krievijas pierobežas purviem. Šajā kontrastainajā Lemmejerves purvājā apskatīsim dažādas ainavas un biotopus. Iesim cauri niedru audzēm, pāri grāvjiem, purva salām, kā arī purva ezeriem un avotiem. Apskatīsim bebru pilsētiņu, savvaļas kazu guļvietas, uzmetīsim skatu uz Krieviju, uz seno iedzīvotāju kapiem, un aprunāsimies ar vietējiem iedzīvotājiem par senseno kultūru. Ja mums paveiksies, redzēsim gārņus, plēsīgos un ūdensputnus, bebrus, lapsas. Nakšņošanas un pirts iespējas Mäe Dabas mājā, Verskas Akvaparka Viesnīcā.

Mākslas šķūnis "Rõuge Kunstikuur" ir viena savdabīga vieta, kur plašā izvēlē var iegādāties vietējo amatnieku izstrādājumus. Šķūnī gan aizraujošas nodarbes, gan arī ko interesantu apskatīšanai atradīs ikviens.Papildus iepirkšanās iespējām, vasaras sezonā šeit notiek aizraujošas darbnīcas, izstādes un apmācības bērniem.Atnāciet un apskatiet paši!

Setomā, Obinitsas muzeja tuvumā atrodas nelielas baļķu ēkas, kuras jumta ir grūti pamanāms koka krusts. Tā ir Obinitsas tsässon jeb ciema kapela.2007. gadā uzcelta ēka ir izveidota vietā, kur arī pirms simts gadiem bija tsässon. Kapelai ir nozīmīga loma setu kultūrā.Obinitsas tsässona vārda svētki ir pāvesta diena (Kunga pārveidošanas svētki). Pāvesta dienas priekšvakarā, 18. augustā, šeit notiek procesija no Obinitsas baznīcas. Labi zināt: Vasaras sezonā tsässon ir atvērta vienlaikus ar muzeju. Ikviens var ieiet. Tsässona labā var atstāt nelielu ziedojumu vai iegādāties baznīcas sveci.

Nāc un baudi unikālo pirts pieredzi visu gadu – divas pirtis, purva ezers un baļļa! Pirts uz plosta paver skatu uz seno purva ezeru un birzi. Pēc karstā plosta pirts gara, tevi gaida atsvaidzinoša peldēšanās 10 metru dziļumā, purva ezerā. Pie šūnu pirts piedzīvojumus papildinās baļļa. Pirts lāva var uzņemt līdz 6 cilvēkiem, un blakus esošās terases piedāvā ideālu vietu, kur kavēt laiku. Papildus patīkamai pirts pieredzei iesakām nakšņot mūsu mājīgajās minimālmājās. Tiem, kas strādā attālināti, un darba komandām piedāvājam privātas semināra telpas un dažādas semināru paketes.

Sangastes pils ir viena no Dienvidigaunijas vietām, kas ir apmeklēšanas vērtas, un ir atzīmētas ar dzelteno logu. Šīs vietas apmeklēšana tiek ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Iedvesma Sangastes pils un muižas parkam tika gūta no slavenās Vindzoras pils Anglijā. Pils slavenās zāles, arhitektūra un vēsture piedāvā pilī organizēt lepnas kāzas, sanākšanas vai nakšņot īstā pils istabā. Pils restorāns pasniedz vietējos ēdienus un no Sangastes rudziem ražotu īstu rudzu degvīnu. Papildus pilij varat apskatīt arī stalli, pienotavu, klēti, ūdenstorni un dendroparku.

Veru Jekaterinas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1793. gadā, ķeizarienes Katarīnas II valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to projektējis Livonijas guberņas arhitekts M.Šons, bet celtniecību vadījis vietējais iedzīvotājs Johans Karls Otto. Ap baznīcu tika uzbūvēts pieklājīgs žogs. Baznīcai ir taisnstūra pamatu forma, spēcīgs zvanu tornis un augstu izvietots kupolveida jumta tornis, kā arī izteiksmīgi loka formas logi ar dekoratīvām nišām. Klasicisma stilā celtā baznīca tika pabeigta 1804. gadā un tika veltīta lielmoceklesJekaterinas piemiņai. 2008. gadā tika veikta baznīcas dārza atjaunošana. Tajā ir izveidota mākslinieces Marjes Ernitsas brīvdabas izstāde, kas veltīta svēto rakstu tēmai.

Kristjans Jāks Petersons (14.03.1801. – 04.08.1822.) bija igauņu rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par igauņu nacionālās literatūras veidotāju. 1819.-1820. gadā viņš studēja Tartu Universitātes reliģijas un filozofijas fakultātē. Rakstnieks dēvēja sevi par lauku tautas dziesminieku, literatūrā augstu vērtēja nacionālo savdabību, kā arī uzskatīja par iespējamu oriģinālas igauņu literatūras radīšanu. Par Petersonu atgādina viņa vārdā nosauktā ģimnāzija Tartu, kā arī bronzas piemineklis, kas atrodas Tomemegi kalnā. Piemineklis tika atklāts 1983. gadā, un tā autori ir J.Soans un M.Murdmā.Rakstnieka dzimšanas dienā, 14. martā, mēs atzīmējam Dzimtās valodas dienu.Aizraujošs ir arī fakts, ka Petersons pirms vairāk nekā 200 gadiem kājām devās no Tartu uz Rīgu, jo viņam bija ierobežoti naudas līdzekļi.