Vastselīnas baznīca

Pirmā akmens baznīca Reugē tika uzcelta 16. gadsimtā. 1730. gadā Ziemeļu kara laikā nopostītās baznīcas vietā tika uzbūvēta jauna baznīca ar spēcīgu, četrstūra formas torni, kas tika iesvētīta Jaunavas Marijas vārda godam. 1854. gadā Reuges baznīca ieguva R. fon Mihlena altāra gleznu "Kristus krustā". 1860. gadā tika paaugstinātas baznīcas sienas un izbūvētas spoguļa velves. 1930. gadā baznīca ieguva brāļu Krīsu būvētās 31-reģistra ērģeles. Pirmais igauņu tautības mācītājs bija Rūdolfs Gotfrīds Kallass.Vērtīgi zināt: Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11.00, bet vasaras periodā baznīca atvērta svētceļotājiem. Biļešu cenas torņa apmeklējumam: pieaugušie 1,50, bērni 1, ģimenes biļete 3 eiro.

Pilvas (Põlva) Sv. Jaunavas Marijas baznīca ir viena no vēsturiskā Verumā (Võrumaa) novada vecākajām baznīcām. Baznīcā ir retums - sena altāraglezna "Svētais vakarēdiens" (1650) un kanceles gleznas uz tāfelēm (1647). Altārglezna "Augšāmcelšanās" (Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, 1845). No sākotnējās kvadrātveidīgas baznīcas ar trim velvēm, ir saglabājies augsts tornis ar dziļu nišu un rietuma mūris. Interesanti zināt: Saskaņā ar leģendu, baznīcas atslēgas tur baznīcas mūros iemūrēta meitene vārdā Marija. No turienes ir cēlušies arī baznīcas un Pilvas (Põlva) pilsētas vārdi: "põlv" -celis, ceļgals".

This historicist-style church is built from red and yellow bricks and has five domes and a bell tower. It is one of the four representative churches of the Apostolic Orthodox Church in Estonia. The church is named after the priest martyr Isidore of Tartu. The church was built in 1897–1898 and was consecrated in 1898. The architect of the building is Vladimir Lunski.The church was built in 1896 for the congregation of Orthodox Russians and Latvians.

14. gadsimtā celtā, gotiskā stila Sv. Jāņa baznīca Tartu, ir viena no vecākajām baznīcām Igaunijā, un tā izceļas ar unikālām terakotas skulptūrām, kas tiek uzskatītas par retām visā Eiropā. Sākotnēji baznīcā bija vairāk nekā 1000 ar rokām darinātu terakotas statuju, no kurām saglabājušās aptuveni 200. Katra skulptūra ir unikāla, kas ir radījusi pieņēmumus, ka tās attēlo toreizējos Tartu iedzīvotājus, vai citus svarīgus cilvēkus. No Sv. Jāņa baznīcas torņa paveras brīnišķīgs skats uz visu vēsturisko Tartu vecpilsētu. Tornī ir 2 bronzas zvani - Pēteris un Pāvils. Katra mēneša pēdējā svētdienā baznīcā notiek dievkalpojums angļu valodā!

Leģenda vēsta par Roosas muižas īpašnieku, kas reiz nokļuvis vētrā un izglābšanās gadījumā apsolījis uzbūvēt baznīcu. Pēc laimīgas izglābšanās viņš savu solījumu arī pildījis, un 1735. gadā Roosa tikusi pie pirmās baznīcas.Pašreizējā baznīca ir Roosā jau trešā un tā tapusi 1893. gadā.Masīvo, no laukakmeņiem celto ēku grezno arku logi un ķieģelu dekori, 4-stūra formas tornis ar trīsstūrveida slīpo jumtu. Baznīcas altāru grezno Reuges Marijas baznīcas altārbildes "Kristus krustā" kopija. Baznīcā atrodas brāļu Krīsu 1900. gadā būvētās pirmās ērģeles.

Esat gaidīti apbrīnot gotisku, no sarkaniem ķiegeliem būvētu baznīcu (arhitekts Vilhelms Šillings). Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Ieņemšanas baznīca ir Tartu vienīgā Romas katoļu baznīca. Stūrakmens tika ielikts 1862. gadā un baznīcu iesvētīja 1899.gadā. Baznīcas telpā ar augstām velvēm var redzēt Ersnta Frīdriha fon Lipharta altārgleznu "Jaunava Marija ar Jēzus bērnu" (1905.), un lielu liepas koka krucifiksu (1935.).Interesanti zināt:1894. gadā, kad priesteris Frīdrihs Zhiskars sāka vākt ziedojumus baznīcas būvēšanai, pat ķeizars Nikolajs II ziedoja baznīcas celtniecībai 3000 rubļus.

Apustuliskā pareizticīgo baznīca ir klasicisma stilā celta trīsdaļīga, garenas formas ēka. Baznīcas rietumu daļā atrodas pulksteņa tornis, austrumu daļu grezno apaļas formas altāra apsīdi, savukārt ēkas centrā izvietota kapela. Klasicisma stilā veidoto eksterjeru grezno karnīzes un rustiski elementi, bet interjera noformējumā uzmanību piesaista 19. gadsimta ikonostass.

Menistes-Ritsiku (Mõniste-Ritsiku) baznīca ir otrā vecākā Veru apriņķa baznīca (1855). Vecākās baznīcas gods pieder Veru Jekaterinas baznīcai.Baznīca ir iesvētīta Jāņa Kristītāja godam, un katru gadu 24. jūnijā baznīca svin savu vārdadienu.Menistes-Ritsiku draudze tika izveidota 1837. gadā. Baznīca ir koka ēka ir skārda jumtu. Sākotnēji baznīca tika saukta par Menistes baznīcu, jo tā atradās uz Menistes muižnieka zemes. Vēlāk tā tika pārdēvēta par Menistes Ritsiku baznīcu.Baznīcas ķesteriem-mācītājiem bija lieli nopelni vietējo iedzīvotāju izglītošanā. Ritsiku draudzē līdz 1931. gadam darbojās viena draudzes skola un trīs palīgskolas.