Räpina Snow White Kiosk

Otepē centrā, atjaunotajā centrālajā laukumā Igaunijas augstākajā karogu mastā plīvo Igaunijas zili-melni-baltais valsts karogs. Karogs tika pacelts 20 metrus augstajā mastā 2009. gada 4.jūnijā, atzīmējot 125. gadadienu, kad tika iesvētīts pirmais zili-melni-baltais karogs. Blakus karogam ir izvietoti informācijas stendi ar stāstu par Igaunijas karogu, kā arī turpat blakus Kopienas dārzā varat uzzināt aizraujošus faktus par Otepē vēsturi.Vai Jūs zinājāt, ka karogs, kuru iesvētīja 1884. gada 4.jūnijā, sākotnēji bija Igaunijas Universitātes studentu karogs, tad Igaunijas nacionālais karogs un tikai tad, kad tika proklamēta Igaunijas Republika, zili-melni-baltās krāsas kļuva par valsts krāsām?

Esiet laipni gaidīti "Sireli Talu Villakoda" rokdarbu veikalā, Moostes muižā, Pelvas apriņķī. Rokdarbu veikalā jūs gaidīs ļoti plaša aitādu un aitas vilnu preču produkcija – no čībām līdz paklājiem.Ļoti pieredzējušo vietējo rokdarbu meistaru gatavotās aitādas un vilnas preces līdztekus to skaistajam izskatam ir arī ļoti praktiskas un izturīgas. Materiāls, no kura kvalitatīvās un patīkamās preces tiek izgatavotas, nāk no saimniecības "Sireli" Safolkas un vācu tumšgalvu šķirnes aitām.Pie mums ir gan Ziemeļvalstīs plašākā aitādas preču produkcija, gan arī silta uzņemšana un tase karstas kafijas.

Virtuālā tūre „VR Tartu 1913" aizved apmeklētājus neaizmirstamā ceļojumā laikā uz vairāk nekā gadsimtu senu Tartu centru. Fiziski jūs pārvietojaties starp četriem skatu punktiem abās Arkas tilta pusēs, bet virtuāli jūsu priekšā atveras pazudušās Tartu panorāmas un dzīvā ielu rosība. Jūs piedzīvojat, kā izskatījās Emajegi (Emajõgi) krasts 20. gadsimta sākumā – tā laika pilsētas simboli, piemēram, rātsnams, akmens tilts, baržu osta, kā arī atdzīvojas lepnās, vēsturiskās Tartu viesnīcas. Pastaigājoties mūsdienu Tartu, jūs vienlaikus virtuāli redzat pilsētu, kuras vairs nav, tās skaņas, kustību un atmosfēru. Tas ir aizraujošs, uz faktiem balstīts un emocionāls piedzīvojums, kas padara vēsturi telpisku un krāsainu, piedāvājot retu iespēju sajust, kāda bija Tartu pirms kara un lielajām pārmaiņām. Audiogids ir pieejams vairākās valodās, lai katrs apmeklētājs varētu izbaudīt Tartu stāstu savā valodā. Ienāciet laika mašīnā un piedzīvojiet Tartu tā, kā to redzēja 1913. gadā!

Pastāvīgā ekspozīcija "Zeme. Dzīve. Stāsts" parāda Zemes attīstības stāstu no Visuma rašanās brīža līdz mūsdienām ar gandrīz 8000 dabas eksponātu palīdzību.Izstādē varēsiet izpētīt, kāda dzīve bija pirms miljoniem gadu, apbrīnot mirdzošos izstādes minerālus, sekot tauriņu "nakts lidostai" vai devona laikmeta bruņuzivīm. Jūs varēsiet apskatīt pirmo Igaunijā noķerto šakāli un izjust cilvēka ķermeni rāpuļu skatījumā. Tiksieties arī ar apmeklētāju vairāku paaudžu iemīļotākajiem pārstāvjiem: aļņiem, bizoniem un žirafēm. Dzīvajā stūrīti Jūs gaida karaliskais pitons, bruņurupucis, zaļā iguāna un daudzi citi eksotiski mazie dzīvnieki. Tiksimies Dabas muzejā!

The central square is surrounded by prominent stone buildings, which enrich the architectural look of Võru that is mainly home to wooden houses.Designed by architect Henn Kuvasto, the functionalist building was completed in 1938 for the county government. Before that, the Võru postal station of the historical Tartu–Võru post road was located at the same place. The house has always been used as an administrative building and today, it functions as the Võru State House.

Piemineklis novērtē Igaunijas sievieti kā māti, un izsaka pateicību par mūsu nācijas izdzīvošanu. Igaunijas Mātes pieminekļa idejas autors un izveidošanas organizators ir Hans Sissas (1933-2012) - cilvēks ar zelta rokām, kas ir pierakstījis Igaunijas deportēto iedzīvotāju atmiņas, kā arī ir vairāku atceres grāmatu autors. Piemineklis ir izgatavots no akmens, kas ir ievests no Udmurtijas. Tas ir 3,6 metrus augsts un sver aptuveni 6 tonnas. Dizaina mākslinieki / skulptori ir Ilme un Riho Kuld, bet no akmens to ir izkaluši skulptori-akmens griezēji Margus Kurvits un Kristjans Kittus.

Jakobs Hurts (22.07.1839. – 13.01.1907.) bija igauņu folkloras un valodas zinātnieks. Viņš studējis teoloģiju (teoloģijas grāds kopš 1865. gada) Tartu Universitātē, bet 1886. gadā ieguva Helsinku Universitātes filozofijas doktora grādu. Vadījis daudzus Igaunijas tautas kustības pasākumus. Jakoba Hurta (1839-1907) piemineklis tapis 1994. gadā, tā autori ir J. Soans un R. Tomingas.

Võru centrā stāv cienījamā Stedingu māja – 19. gadsimta akmens ēka, kas pazīstama arī kā Vecās aptiekas māja. Mājas sienas slēpj vairākus slāņus: zem apmetuma slāņiem ir atrasti kādreizējie trafaretu gleznojumi un dekorācijas, kas stāsta stāstus par pagājušajiem laikmetiem. Atšķirībā no sterili restaurētajiem muzejiem Stedingu mājā ir saglabāta autentiska vēsture – tā ir ēka, kas parāda savus slāņus un nes sev līdzi pilsētas atmiņas. Vienu sienu rotā ar rokām veidotas keramikas plāksnes (autors Kristel Sihiveer). Eklektiskais interjers ir no otrreizējas izmantošanas. Mūsdienās Stedingu māja ir kopienas un viesu tikšanās vieta. Šeit darbojas kafejnīca; tiek rīkotas mākslas izstādes, koncerti un kino vakari; turklāt šeit mājvietu atrod radošie un pakalpojumu uzņēmumi. Vasarā un nedēļas nogalēs māja īpaši aktīvi dzīvo – uz terases čum un mudž sabiedrība, pagrabstāvā tiek piedāvāta nakts dzīvība. Stedingu māja ir gan apskates objekts, gan dzīvs kultūras centrs – vieta, kur viesis var izbaudīt Võru pilsētas unikālo atmosfēru.