Luunja Rose Garden

Menistes muiža pirmo reizi minēta vēstures liecībās 1542.gadā. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Vulfu dzimta. Muiža tika pilnībā iznīcināta Brīvības cīņu laikā.Menistes parks, kura platība ir 14,6 hektāru, tika izveidots 1840.gadā. Šis ir viens no vecākajām parkiem Verumā. Svarīgu vietu ieņem Menistes ūdenskrātuve. Bijušās muižas galvenās ēkas vietā tagad ir pļava.Parkā aug skuju koki, ozoli, liepas, bērzi, lapegles. Šeit ir pārstāvētas arī dažas retas koku sugas, piemēram, mandžūrijas riekstkoks, zaļā Duglasa egle, u.c.Netālu no parka pie Valgas-Veru šosejas atrodas skulptūra ar lāčiem – kā atgādinājums par padomju ēru un tā laika pieeju autoceļu vizuālajā labiekārtošanā.

Alatskivi pils parks ir lielākais parks Tartu apriņķī, kura platība ir aptuveni 130 hektāri. Parks tika izveidots 19. gadsimtā pēc grāfa Arveda fon Nolkena plāniem, tas apņem Alatskivi pili un ir viens no vislabāk saglabātajiem muižas parkiem Dienvidigaunijā. No Alatskivi pils torņiem un terases paveras skats uz ezeru, tiltu, baznīcu un apkārtējo ainavu. Parka pastaigu taka ved cauri liepu, kļavu un ozolu audzēm, un tā ir piemērota pastaigām un dabas baudīšanai. Parka teritorijā atrodas arī Alatskivi ainavu aizsardzības zona, kas saglabā reģiona bagātīgo veģetāciju un ainavu. Šeit var redzēt gan vecus parka kokus, gan dabiskās ezera krasta zonas. Atpūtas iespēju ziņā parkā ir disku golfa trase, kas piedāvā aktivitātes gan vietējiem, gan viesiem. Ieteicams apmeklēt arī Alatskivi pili, kur atrodas informācijas centrs, Eduarda Tubina muzejs, mākslinieku darbnīcas un Alatskivi pils restorāns. Alatskivi pils parks kopā ar ainavu aizsardzības zonu ir vieta, kur vēsture un daba iet roku rokā un aicina apmeklētājus atpūsties.

Pastaigājoties apkārt Repinas Dārzkopības skolai, atradīsiet zonu ar aizraujošu daudzgadīgo augu kolekciju, bet ziedu kolekcijas dārzā varēsiet baudīt dažādus vasaras un daudzgadīgos ziedus. Kolekciju dārzā jūs varat apbrīnot 50 dažādu šķirņu Reina Josta parka rozes, Marta Hēringa lilijas, apmēram 30 šķirņu Ādolfa Vaigla ceriņus, kā arī 20 šķirņu Jāņa Kivistika vīnogulāju. Parka un skolas teritorijā ir vairāk nekā 600 dažādu koku un krūmu (dendroloģiskie stādījumi), bet kopā ar zālaugiem, kas ietver daudzgadīgus augus, rozes, liānas, dabīgus zālaugus, vasaras augus, gandrīz 1200 augus.Ir iespējams rezervēt ekskursijas gan parkā, gan kolekciju dārzā.

Vana-Vastselīnā esošo parku 1830. gadā izveidoja Vastselīnas muižas toreizējais īpašnieks Guido Reinholds fon Lipharts, kas 8 ha platībā projektēja skaistu, sugām bagātu parku. Šeit saglabājusies ir ārpustelpu estrāde, kur notiek tautas sarīkojumi. Putnu cienītājus priecēs retie putni, kas ligzdo vecos koku dobumos. Apbrīnot varēsiet arī Igaunijas straujāk plūstošo Piusas upi.2016. gadā parkā tika iestādīti 25 jauni koki, viens no tiem par godu muižkungiem Liphartiem.Parkā sākas Piusas senlejas 15 km garā pārgājienu taka. Muižas parkā var nokļūt no Vastselīnas bīskapa pilsdrupām, nokāpjot pa romantiskām kāpnēm, vai nedaudz tālāk - no šosejas.

Laidi un Igora Zalekešinu dārzu Mustvē ciemā apmeklēt brauc arī ārpus Igaunijas mītošie dārzkopības interesenti. Jau pats Peipusa ezers ar savu plašumu ir apskates vērts, taču Leidi dārzs sniedz īpašu pieredzi arī tiem, kas meklē idejas pašu dārza iekārtošanai.Apmeklētājus piesaista laukakmeņi un skujkoki, kuru dārzā ir vairāk nekā simts. Lielākā daļa no tiem, vairāk nekā 50 dažādu šķirņu, ir dzīvības koki. Laukakmeņus iemīļojuši kā saimniece, tā saimnieks, un dārzā izveidoti interesanti dizaina elementi – akmens grozi, celiņi, dārza stabiņi. Gar dobēm lielākoties rindojas akmeņi. Dārza mājā izstādītas senlietas; pastaigās sirdi priecē tiltiņi, mazie dīķīši, šūpoles un vējdzirnavas, no kuriem lielāko daļu izveidojuši vai uzmeistarojuši saimnieki paši. Mājas sienas daiļo gleznojumi, kuros attēloti ģimenes iemīļotie laukakmeņi, skujkoki un kaķi. Dārzā ir vairāk kā 20 kaķu skulptūru.

Ilenurmes muižas parks tika izveidots 19. gadsimta otrajā pusē, kad tika uzsākta jaunās muižas ēkas būvniecība. Labi saglabājusies ir gan muižas galvenā ēka, kas būvēta historisma stilā, gan arī blakus parkam esošās saimniecības ēkas, kur darbojas Igaunijas Lauksaimniecības muzejs.Muzejā dzīvo lauku sētas dzīvnieki, šeit var doties izjādē ar poniju, kā arī ir atvērtas izstādes. 15.05.2021.-30.04.2022. varat apmeklēt brīnišķīgo lauksaimniecības tehnikas modeļu izstādi "Mini traktoru pasaulē".Ilenurmes parks ir brīnišķīga vieta, kur pastaigāties un baudīt dabu visai ģimenei.Ar parka informācijas stendu palīdzību var iepazīt dažādas koku un krūmu sugas.

Luuas muižas parks atrodas Jegevas (Jõgeva) novadā Vooremaa dabas liegumā.Luuas muižas galvenā ēkā kopā ar saimniecības ēkām ir pieminekļu aizsardzībā esošas būves. Parks ir dabas aizsardzības objekts kopš 1959. gada. Parka platība platība ir 19,7 hektāri.Parks ir ļoti bagāta ar dažādām sugām. Tajā aug aptuveni 150 taksoni koku un krūmu, no tiem svešzemju sugas - 110.Parkā dzīvo aizsargājamo sugu sikspārņi: ziemeļu sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis, brūnais garausainis, lielais naktssikspārnis, dīķu naktssikspārnis, Natūza sikspārnis, rūsganais vakarsikspārnis, pundursikspārnis un meža pūce.

Pihajerves (Pühajärv) ezers, ar gleznaino līkumoto krasta līniju un četrām salām, ir Otepē Dabas parka lielākais ezers. Pihajerves ziemeļu galā atrodas pludmales zona ar pludmales ēku, sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumu, atpūtas vietām, kafejnīcu un laivu piestātni. Dienvidu galā atrodas Kooliranna atpūtas zona, un no turienes sākas tikai Valgas apriņķī līkumojošā Veike Emejegi (Väike Emajõgi) upe. Pihajerves parkā sākas Murrumetsa pārgājienu taka, un ap ezeru ved 12 km garā Pihajerves pārgājienu taka, kas Poslovitsa krasta līkumā iet garām ezera slavenākajam avotam - Armuallikas. Ziemas laikā, ja laika apstākļi ir piemēroti, tiek izveidota pārgājienu taka uz ezera ledus un Pihajerves pludmalē ir ziemas peldvieta.Pihajerve ir devusi daudz iedvesmas rakstniekiem un māksliniekiem. Šeit ir atpūtušies, piemēram, Frideberts Tuglass un Eino Leino. Informācijas stendu par Konrāda Megi (Konrad Mägi) Pihajerves gleznām var atrast ezera krastā pie "GMP Pühajärves restoran" restorāna. 1991. gadā Otepē apmeklēja un ezeru iesvētīja dalailama Tendzins Gjatso, un šo vizīti piemin koka skulptūra Pihajerves parkā, ezera krastā.