Lūas dendrārijs

Menistes muiža pirmo reizi minēta vēstures liecībās 1542.gadā. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Vulfu dzimta. Muiža tika pilnībā iznīcināta Brīvības cīņu laikā.Menistes parks, kura platība ir 14,6 hektāru, tika izveidots 1840.gadā. Šis ir viens no vecākajām parkiem Verumā. Svarīgu vietu ieņem Menistes ūdenskrātuve. Bijušās muižas galvenās ēkas vietā tagad ir pļava.Parkā aug skuju koki, ozoli, liepas, bērzi, lapegles. Šeit ir pārstāvētas arī dažas retas koku sugas, piemēram, mandžūrijas riekstkoks, zaļā Duglasa egle, u.c.Netālu no parka pie Valgas-Veru šosejas atrodas skulptūra ar lāčiem – kā atgādinājums par padomju ēru un tā laika pieeju autoceļu vizuālajā labiekārtošanā.

Peltsamā ir pazīstama kā tiltu, parku, rožu un vīna pilsēta.Roosisāre (tulk. - Rožu sala) ir sala Peltsamā centrā, kas 2001. gadā tika izveidota par rožu salu. Uz salas ir iestādīti 2000 rožu stādi, uzbūvēta lapene, izbūvētas ietves un uzstādīts apgaismojums. Pirms Otrā pasaules kara sala bija pilsētas centrs, šeit atradās daudz uzņēmumu, kā arī sala tika saukta par Kaubasāri.No Roosisāres paveras lielisks skats uz Peltsamā upi un zvejas piekļuvi. Šī ir arī fotogrāfu iecienīta vieta. Atrodoties Peltsamā, noteikti ir vērts apmeklēt Peltsamā Rožu dārzu.

Lai izmērītu senā, gandrīz 400 gadus vecā ozola apkārtmēru, jāpulcējas lielākai grupai! Ozola ar plato zarotni stumbra diametrs ir 210 cm augstumā ir 1,3 m, koka diametrs ir 6,6 m un augstums 20 m. Par Kara ozolu šis koks tiek saukts kā vēsturiskā notikuma aculiecinieks. Proti,1841. gada rudenī Pihajerves muižas zemnieki atteicās strādāt un par to tika sodīti ozola apkārtnē. Apkārt ozolam ir izveidots skaits meža parks ar pastaigu takām.

Dārzs tika izveidots 2004. gadā. Daiļdārza platība ir 1,5 ha, no kuriem 0,5 ha ir stādījumu zona. No teritorijas paveras gleznaini skati uz mežu, paugurainiem laukiem un Vehandu (Võhandu) upi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta augu kopumiem, kas pieprasa maz uzmanības, aukstumizturīgām un veselām skujkoku šķirnēm, kā arī lapu kokiem un krūmiem. Dārzs ir veidots angļu stilā, ņemot vērā četrus gadalaikus. Taksoni šeit ir vairāk nekā 2000.Dārzu var apmeklēt pēc iepriekšējas vienošanās. Minimālais grupas lielums ir 5 cilvēki. Iespēja arī pasūtīt svētku pusdienas grupām.

Varas pagastā atrodas Baltijā vienīgā dabīgā dzelteno narcišu audzēšanas teritorija. Dzelteno narcišu izplatība savvaļā ir novērojama ļoti reti, tādēļ Sokalduses narcišu lauks ir pasludināts par aizsargājamu dabas objektu. Narcišu lauks savu aizsākumu ir guvis no Sokalduses saimnieka Singila Pēpa (Singil Peep) jeb Sīpolu Pēča 19. gs. beigās mājas pagalmā stādītajiem puķu sīpoliem, ko viņš bija dabūjis no Sāres muižas.Dzelteno ziedu jūru var baudīt no aprīļa vidus, bet tar ir atkarīgs arī no pavasara laika apstākļiem.

Luuas muižas parks atrodas Jegevas (Jõgeva) novadā Vooremaa dabas liegumā.Luuas muižas galvenā ēkā kopā ar saimniecības ēkām ir pieminekļu aizsardzībā esošas būves. Parks ir dabas aizsardzības objekts kopš 1959. gada. Parka platība platība ir 19,7 hektāri.Parks ir ļoti bagāta ar dažādām sugām. Tajā aug aptuveni 150 taksoni koku un krūmu, no tiem svešzemju sugas - 110.Parkā dzīvo aizsargājamo sugu sikspārņi: ziemeļu sikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis, brūnais garausainis, lielais naktssikspārnis, dīķu naktssikspārnis, Natūza sikspārnis, rūsganais vakarsikspārnis, pundursikspārnis un meža pūce.

Laidi un Igora Zalekešinu dārzu Mustvē ciemā apmeklēt brauc arī ārpus Igaunijas mītošie dārzkopības interesenti. Jau pats Peipusa ezers ar savu plašumu ir apskates vērts, taču Leidi dārzs sniedz īpašu pieredzi arī tiem, kas meklē idejas pašu dārza iekārtošanai.Apmeklētājus piesaista laukakmeņi un skujkoki, kuru dārzā ir vairāk nekā simts. Lielākā daļa no tiem, vairāk nekā 50 dažādu šķirņu, ir dzīvības koki. Laukakmeņus iemīļojuši kā saimniece, tā saimnieks, un dārzā izveidoti interesanti dizaina elementi – akmens grozi, celiņi, dārza stabiņi. Gar dobēm lielākoties rindojas akmeņi. Dārza mājā izstādītas senlietas; pastaigās sirdi priecē tiltiņi, mazie dīķīši, šūpoles un vējdzirnavas, no kuriem lielāko daļu izveidojuši vai uzmeistarojuši saimnieki paši. Mājas sienas daiļo gleznojumi, kuros attēloti ģimenes iemīļotie laukakmeņi, skujkoki un kaķi. Dārzā ir vairāk kā 20 kaķu skulptūru.

Pihajerves (Pühajärv) ezers, ar gleznaino līkumoto krasta līniju un četrām salām, ir Otepē Dabas parka lielākais ezers. Pihajerves ziemeļu galā atrodas pludmales zona ar pludmales ēku, sporta laukumiem, bērnu rotaļu laukumu, atpūtas vietām, kafejnīcu un laivu piestātni. Dienvidu galā atrodas Kooliranna atpūtas zona, un no turienes sākas tikai Valgas apriņķī līkumojošā Veike Emejegi (Väike Emajõgi) upe. Pihajerves parkā sākas Murrumetsa pārgājienu taka, un ap ezeru ved 12 km garā Pihajerves pārgājienu taka, kas Poslovitsa krasta līkumā iet garām ezera slavenākajam avotam - Armuallikas. Ziemas laikā, ja laika apstākļi ir piemēroti, tiek izveidota pārgājienu taka uz ezera ledus un Pihajerves pludmalē ir ziemas peldvieta.Pihajerve ir devusi daudz iedvesmas rakstniekiem un māksliniekiem. Šeit ir atpūtušies, piemēram, Frideberts Tuglass un Eino Leino. Informācijas stendu par Konrāda Megi (Konrad Mägi) Pihajerves gleznām var atrast ezera krastā pie "GMP Pühajärves restoran" restorāna. 1991. gadā Otepē apmeklēja un ezeru iesvētīja dalailama Tendzins Gjatso, un šo vizīti piemin koka skulptūra Pihajerves parkā, ezera krastā.