
Atpūtas nams “Mesikamäe” (“Amoliņkalns”) piedāvā aktīvu atpūtu neskartā dabā – uz Mesikamäe pauguriem. Mājīgas naktsmītnes, sauna, svinību zāle semināri un kursi – to visu var rīkot “Mesikamäe” atpūtas namā.












Atpūtas nams “Mesikamäe” (“Amoliņkalns”) piedāvā aktīvu atpūtu neskartā dabā – uz Mesikamäe pauguriem. Mājīgas naktsmītnes, sauna, svinību zāle semināri un kursi – to visu var rīkot “Mesikamäe” atpūtas namā.

Sv. Mārtiņam veltītā baznīca atrodas Igaunijas svētceļojumu maršrutā, kas sākas no Piritas klostera un beidzas pie Vana-Vastselīnas bīskapa pils. Ceļotāji uz baznīcas dārzā esošā lūgšanu soliņa var uzkrāt spēkus. Nāciet apskatīt vienu no vecākajām draudzes baznīcām Igaunijā. Interesenti var doties uz baznīcas torni, no kura paveras unikāls skats uz skaisto Vertsjerves ezeru un visu apkārtni.Labi zināt:• Baznīca piedalās projektos "Ceļinieku baznīcas" un "Baznīcu nakts".• Nakts kauja no filmas "Vārdi uz marmora plāksnes" (2002) tika filmēta Rannu baznīcas dārzā.Baznīcu var apmeklēt svētdienās dievkalpojuma laikā vai pēc iepriekšējas vienošanās.

Uz bastiona torņa un cietokšņa mūriem uzceltā un kara laikā sagrautā baznīca tika atjaunota pirms gadiem piecdesmit. Altāris, kancele, lampas un torņa zvans (XIX) atceļojuši uz šejieni no Tartu Universitātes kādreizējās baznīcas.

Intsikurmu mežaparku daudzi cilvēki gan no Igaunijas, gan arī no tālākām vietām, galvenokārt pazīst saistībā ar dziesmu svētku tradīcijām. Igaunijas pirmie vispārzināmie dziesmu svētki tika svinēti 1855. un 1857. gadā Pelvā. Arī mūsdienās Intsikurmu dziesmu svētku estrāde ir pazīstama kā koncertu un festivālu vieta. Uz estrādes ir vieta apmēram 3500 dziedātājiem, uz zāliena dejot un svinēt svētkus var visi interesenti.

ReeDe Villas ērtie un plašie apartamenti atrodas Otepē centrā pie parka. Visos dzīvokļos ir iekārtots virtuves stūris, darbojas Digi TV un WiFi. Vienā no dzīvokļiem ierīkota pirts un plašs balkons, no kura paveras skats uz parku. Mājā darbojas skaistumkopšanas salons. Vasarā iznomājam velosipēdus, savukārt ziemā - slēpes un sniega dēļus.

Mehikormas bāka atrodas Peipusa ezera dienvidu daļā esošajā Lemmijerves (Lämmijärve) ezera rietumu krastā. Pirmā nepilnīgā informācija par Mehikormā esošajām bākām, kas norādīja kuģu ceļu uz ziemeļiem Pīrisāres (Piirissaare) virzienā un uz dienvidiem Sausāres (Sausaare) virzienā, ir nākuši no Pirmā pasaules kara. 1929. gadā Mehikormā bija uzstādīta bāka ar mirgojošām sektoru ugunīm. Koka bāka tika aizstāta ar dzelzsbetona bāku 1938.gadā. Bāka, kas ir 15 m augsta ar diametru 3 metri, darbojās ar acetilēna enerģiju. Mehikormas bāka ar savu 15 metru augstumu ir Peipusa ezera augstākā bāka. Bāka ir apskatāma tikai no ārpuses.

Alatskivi pils vēsturiskajā pagrabā tevi gaida keramikas meistara vadītā darbnīca, kur vari veidot savas krūzes, bļodas vai citus māla priekšmetus. Tā ir pieredze, kas apvieno radošumu, meistarību un unikālu muižas atmosfēru. Rezervē meistarklasi iepriekš! Tomēr, ja apmeklē pili kopā ar bērniem, laikā, kad meistars Tanels vienlaikus strādā, vari atstāt bērnus keramikas darbnīcā, jlai bērni darbojas ar mālu! Gatavos priekšmetus glazēs pats Tanels un nosūtīs uz mājām pa pastu. Skaisti un unikāli priekšmeti, kas veidoti ar savām rokām, paliks kā skaista atmiņa. Uzmundrini savu radošo garu Alatskivi pils keramikas darbnīcā!

Nursi ciematā, Veru-Valgas šosejas malā esošā klēts-noliktava ir celta 19. gadsimta otrajā pusē.Šādas klētis jeb aizdevuma graudu noliktavas Igaunijā sāka būvēt 18. gadsimta otrajā pusē. Tajās tika uzglabātas obligātās graudu rezerves. Lauksaimnieki varēja aizņemties graudus izmantošanai pārtikā vai sēklai. Kā Reuges pagasta interešu darbības vieta Nursi graudu noliktava ir pazīstama ar nosaukumu Midriait. Ēka, kas ir būvēta no neapstrādāta laukakmens, ir apskatāma no ārpuses.

Leģendārā Igaunijas valstsvīra un rakstnieka Jāna Tenissona piemineklis tika uzcelts 1999. gadā. Tā autori ir Mati Karmins un Tīts Trummals. Jāns Tenissons bija leģendārs valstsvīrs un rakstnieks, kas 1919.-1920. gadā ieņēma premjerministra posteni, 1927.-1928. g. un 1933. - valsts prezidenta posteni, 1896.-1930. bija izdevuma "Postimees" īpašnieks un 1896.-1935. g. - "Postimees" galvenais redaktors. 1939. g. Tenissonam tika piešķirts Tallinas goda pilsoņa statuss.